Valsts vērtspapīri Latvijas sabiedrībā diezgan ilgu laiku nav uzskatīti par nopietnu ieguldījumu, it īpaši tādos apstākļos, kad Eiropas Centrālās bankas zemo procentlikmju režīms gandrīz visus eirozonas fiksēta ienesīguma segmentus bija padarījis neienesīgus.
Tomēr iespaidīgās inflācijas atnākšana ir arī radījusi pavērsienu, kas vērsts uz to, lai līdz šim zemās procenta likmes tiktu mainītas, un tiem cilvēkiem, kam pēc ikdienas tēriņiem paliek pāri nauda, ir izdevīgākas iespējas ieguldīt tādos finanšu produktos, kas sola stabilu ienesīgumu. Pagaidām par banku noguldījumiem to var teikt visai nosacīti, taču Latvijas iedzīvotājam, kuram ir brīvi naudas līdzekļi, tos ir iespējams nevis ar noguldījumu starpniecību aizdot bankai, bet gan aizdot valstij, iegādājoties valsts krājobligācijas.
Ienesīgāk, turklāt vienkārši
Pirmais un galvenais iemesls, kādēļ ir vērts lūkoties Latvijas valsts krājobligāciju virzienā, ir to salīdzinoši lielāks – varētu teikt, ka pat pusotru, divas reizes augstāks – ienesīgums, nekā būtu tad, ja nauda tiktu noguldīta Latvijā strādājošajās komercbankās. Te gan jānorāda, ka ik pa laikam internetā ir redzami reklāmtipa paziņojumi, ka, vienā vai citā bankā noguldot naudu, ir iespēja tikt pie lielākas atdeves, kas jau pārsniedz 3% līmeni un jau sāk tuvoties tam ienesīguma līmenim, ko sniedz Latvijas valsts krājobligācijas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!