Saskaņā ar tiem Lietuvā starp sievietēm vecumā no 25 līdz 54 gadiem algotu darbu nestrādā 16,2%, bet Igaunijā - 14,3% daiļā dzimuma pārstāvju.
No 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm viszemākais tādu sieviešu īpatsvars, kuras aktīvākajā darbspējīgajā vecumā neveic algotu darbu ir Slovēnijā un Zviedrijā - attiecīgi 13% un 13,7%.
Savukārt visaugstākais šis rādītājs ir Maltā - šajā Vidusjūras zemē algotu darbu nestrādā 58,9% sieviešu vecumā no 25 līdz 54 gadiem, kas tiek uzskatīts par visaktīvāko darbspējas periodu cilvēka dzīvē. Salīdzinoši liels šādu sieviešu īpatsvars ir arī Itālijā (35,7%), Grieķijā (30,9%) un Īrijā (29,5%).
Visā ES algotu darbu nestrādā 23,6% sieviešu aktīvākajā darbspējīgajā vecumā, savukārt tādu vīriešu īpatsvars, kuri šajā vecumā neveic algotu darbu, ir teju trīsreiz mazāks jeb 8,1%.
Eirostatistiķi norāda, ka galvenais iemesls, kura dēļ ekonomiski aktīvas sievietes bloka valstīs nepiedalās darba tirgū, ir rūpes par ģimeni un bērnu audzināšanu, jo ekonomiski aktīvākais vecums sakrīt arī ar laiku, kad ļaudis dibina ģimenes un audzina bērnus.
Ģimenes pienākumus kā iemeslu algota darba nestrādāšanai minēja aptuveni puse no aptaujātajām nestrādājošajām sievietēm.