Viņš atgādināja, ka koncepcijas mērķis ir piedāvāt īstenošanai valstī vienotu universālā pakalpojuma modeli sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Koncepcijā ir iekļautas universālā pakalpojuma kopas un kvalitātes kritēriji, universālā pakalpojuma lietotāju mērķgrupas un to finansiālā atbalsta principi, tīro izmaksu aprēķina un kompensācijas algoritmi un apjomi, pakalpojuma sniedzēja izvēles algoritms, kā arī universālā pakalpojuma finansējuma un kompensācijas pārvaldes modelis.
Karnītis vērsa uzmanību, ka pirmajā posmā modelī iekļautas un šajā koncepcijā sīki izskatītas elektronisko sakaru, pasta pakalpojumu un elektroenerģijas apgādes nozares, piebilstot, ka modelis vienlaikus ļauj siltumapgādes, gāzes apgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nozaru pievienošanos nākamajos posmos.
Iepazīstinot ar izstrādāto koncepciju, Karnītis sacīja, ka tajā elektronisko sakaru nozarē īpašs atbalsts paredzēts mazaizsargātajiem lietotājiem, to piekļuvei publiskam telefonu tīklam un elektronisko sakaru pakalpojumiem (ieskaitot interneta piekļuvi), īpašs atbalsts plānots invalīdiem, to piekļuvei publiskam telefonu tīklam un elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī piekļuvei telefonu uzziņu dienesta pakalpojumiem un visaptverošam abonentu sarakstam un publiskajiem taksofonu pakalpojumiem.
Savukārt pasta nozarē atbalsts paredzēts iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (kuru svars ir līdz diviem kilogramiem) savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kā arī iekšzemes un pārrobežu pasta paku sūtījumu (kuru svars ir līdz 20 kilogramiem) savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi. Koncepcijā iekļauti arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi. Bet elektroenerģijas apgādes nozarē īpašs atbalsts paredzēts mazaizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas piegādei noteiktā apjomā, klāstīja Karnītis.
Viņš atzīmēja, ka koncepcija elektronisko sakaru un elektroenerģijas apgādes pakalpojumu saņemšanai īpaši vērsta uz trūcīgajām mājsaimniecībām, kā arī palīdzību elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai paredzēts virzīt I grupas un dzirdes invalīdiem, kā arī invalīdiem ar kustības traucējumiem. Pēc SPRK rīcībā esošās informācijas, pērn Latvijā bija pāri par 40 tūkstošiem šādu ģimeņu, bet invalīdi - aptuveni 20-21 tūkstoši. Prognozēts, ka pakalpojumus varētu izmantot aptuveni 80 tūkstoši maznodrošināto ģimeņu.
Koncepcija paredz UP finansiālā atbalsta apjomu noteikt, panākot vispārpieejamo pakalpojumu pieejamības uzlabošanas visiem valsts iedzīvotājiem visā valstī, kas elektronisko sakaru nozarē, pēc šā brīža aprēķiniem, būtu 1,3 miljoni latu gadā, pasta nozarē - 650 tūkstoši latu. Savukārt mazaizsargāto patērētāju pakalpojuma izmantošanas apjoma tuvināšanai valstī vidējam pakalpojuma izmantošanas apjomam elektronisko sakaru nozarē būtu 5,5 lati mēnesī un četri lati mēnesī elektroenerģijas apgādes nozarē, dati aprēķināti vienai mazaizsargātajai ģimenei.
Paredzēts arī būtiska atbalsts invalīdu integrācijai sabiedrībai un darba tirgū, nosakot 9,5 latus mēnesī vienam minēto kategoriju invalīdam, liecina koncepcijas izstrādes darba grupas sniegtā informācija.
Koncepcija paredz, ka tiek kompensēti tikai reāli izmantotie pakalpojumi. Kopējās kompensējamās UP sniedzēju tīrās izmaksas prognozētās, ņemot vērā arī viņu nemateriālos ieguvumus, kas pēc šā brīža situācijā būtu aptuveni 11 miljoni latu gadā. Elektronisko sakaru nozarē tie šobrīd sanāktu 7,32 miljoni latu, pasta nozarē - 65 tūkstoši latu, bet elektroenerģijas apgādes nozarē - 3,74 miljoni latu.
Koncepcijas izstrādes darba grupa gan norāda, ka aprēķini 2010.gadā varētu mainīties un cipari ņemti pēc šā brīža datiem.
UP tīro izmaksu kompensācijai rekomendēts lietot kombinēto nozares/budžeta finansējuma principu. Turklāt izmaksas tiek kompensētas atbilstoši faktiskajam sniegtajam UP apjomam pēc auditētu gada pārskatu iesniegšanas.
Plānots, ka budžeta līdzfinansējuma apjoms koncepcijā būs 10% no kopējā finansējuma gadā, kas, pēc šā brīža aprēķiniem, veidotu aptuveni 1,171 miljonu latu. Savukārt nozares uzņēmumu iemaksas visiem attiecīgās nozares pakalpojumu sniedzējiem nosakāmas vienlīdzīgā procentuālā apjomā no uzņēmuma apgrozījuma atkarībā no budžeta līdzfinansējuma apjoma.
Līdz ar to koncepcija paredz, ka elektronisko sakaru uzņēmumiem gadā būs jāiemaksā 1,46-1,63% no apgrozījuma, pasta nozarē - 1,46-1,63%, bet elektroenerģijas apgādes nozarē - 0,96-1,07%. Līdz ar to pirmās komersantu iemaksas varētu tikt veiktas 2011.gadā.
Karnītis vērsa uzmanību, ka UP nepieciešamā pamatsumma tiks iekasēta no komersantiem, kuriem tāda situācija, iespējams, nesīs papildu slodzi un radīs ietekmi uz pakalpojuma tarifiem.
Viņš arī informēja, ka ikvienam attiecīgās nozares komersantiem būs iespēja tikt noteiktam par UP sniedzēju, tomēr, to izvēloties, būs jāievēro efektivitātes, objektivitātes, caurskatāmības un vienlīdzības princips. Pakalpojumu, kas tieši orientēti uz mazaizsargātu lietotāju un invalīdiem, sniedzēju izvēlēs iedzīvotāji, ko kā atzinīgu izstrādātas koncepcijas faktoru minēja Karnītis.
Viņš norādīja, ka, tiekoties ar visu triju nozaru pārstāvjiem, komersanti izrādījuši nepatiku un neapmierinātību par to, ka tiem katru gadu būs jāveic iemaksas par universālā pakalpojuma sniegšanu.
Karnītis atzīmēja, ka Latvijas koncepcija par vienota universālā pakalpojuma modeļa sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nav pārņemta no kādas citas valsts, piebilstot, ka informācija "smelta no visiem iespējamiem stūriem" un skatīta ASV, Kanādas, Austrālijas, Dienvidamerikas un citu valstu pieredze.
Koncepcija izstrādāta, pamatojoties uz valdības pērn vasarā pieņemto lēmumu "Par universālā pakalpojuma fondu vai citu finansēšanas mehānismu universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu kompensācijai". Koncepciju izstrādāja starpnozaru darba grupa SPRK padomes locekļa Karnīša vadībā, tās sastāvā bija Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Tieslietu un Satiksmes ministrijas, Konkurences padomes, LDDK un LBAS pārstāvji.
UP neatliekamo ieviešanu pilnā apjomā kā obligātu prasību elektronisko sakaru un pasta nozarēs nosaka Eiropas Savienības direktīvas. Valsts iedzīvotāju, it īpaši mazaizsargāto iedzīvotāju grupā, un valsts tālākās izaugsmes interesēs tā ir būtiski nepieciešama arī elektroenerģijas apgādes nozarē.
Par izstrādāto koncepciju vienota universālā pakalpojuma modeļa ieviešanai sabiedrisko pakalpojumu nozarēs gala lēmums vēl jāpieņem valdībai.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs - enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā - aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību.