"Šā un nākamā gada budžets tieši pašlaik ir likumdevēju un valdības darba kārtībā, bet jāatceras, ka to nevar paveikt finanšu ministrs viens pats - ir nepieciešama visa Ministru kabineta izpratne un atbalsts. Turklāt intensīvi jāpievēršas pretinflācijas plānā jau paredzēto eksporta konkurētspējas veicināšanas un darba tirgus jautājumu risināšanai," sacīja Grāvītis. Pašlaik nākamā gada budžetā plānots pārpalikums 0,2% apjomā no IKP.
Grāvītis norādīja, ka augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce jeb sekas, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas paskumu nepieciešamību.
Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas ir pozitīvi, tomēr nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā palielinājies par 14%. Tostarp pieaugušas cenas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā, teica Grāvītis.
Latvijas Bankas preses sekretārs uzsvēra, ka 2007.gada augustā patēriņa cenas pieauga par 0,4%. Savukārt gada inflācija attiecīgi pieauga līdz 10,1% (jūlijā 9,5%), bet pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija augustā bija 7,8% (jūlijā 7,5%).
Šogad valsts budžets sākotnēji bija plānots ar deficītu 1,3% apjomā no IKP, taču augustā valdība apstiprināja budžeta grozījumus, sabalansējot izdevumu un ieņēmumu daļas. Budžeta grozījumi pašlaik tiek skatīti Saeimā - tos galīgajā lasījumā plānots pieņemt 20.septembrī.