Centrālās bankas speciālisti atzīmē, ka 2007.gada beigās mājsaimniecību parāda monetārajām finanšu iestādēm attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IK) bija 80% (pirms gada - 71%) no attiecīgā eirozonas rādītāja.
Tāpat LB izdevumā norādīts, ka mājsaimniecību parāda monetārajām finanšu iestādēm un līzinga sabiedrībām attiecība pret IK 2007.gada pirmajā pusgadā turpināja strauji augt, un otrajā pusgadā tā stabilizējās, gada beigās sasniedzot 44,9% (pirms gada 40,1%).
"2006.gadā mājsaimniecību parāda pieauguma temps Latvijā bija visaugstākais ES, bet 2007.gadā dažās ES 12 valstīs (Rumānijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā) šis rādītājs bija lielāks nekā Latvijā," atzīmē bankas speciālisti.
Centrālās bankas speciālisti arī uzsver, ka ar eirozonas valstīm salīdzināma parāda attiecība pret IK un vienlaikus ļoti nelieli mājsaimniecību finanšu aktīvi Latvijā palielina mājsaimniecību finansiālo ievainojamību, jo tām ir ļoti maz aktīvu, ko tautsaimniecības finanšu satricinājuma gadījumā varētu izmantot kā papildu līdzekļus parāda segšanai.
LB speciālisti skaidro, ka mājsaimniecību parāda lielāko daļu
veido banku mājokļa iegādei izsniegtie kredīti.
"Sērijveida dzīvokļu cenas 2007.gada otrajā pusgadā samazinājās, tomēr vidējā mājokļa iegādei izsniegtā aizdevuma atlikums turpināja palielināties un sasniedza 30 800 latu. Pieaugumu radīja no jauna izsniegtie hipotēku kredīti, kuru vidējais apjoms būtiski pārsniedza vidējo hipotēku aizdevuma atlikumu banku kredītportfelī," atzīst LB speciālisti.
Izdevumā arī norādīts, ka 2007.gadā, joprojām paaugstinoties eiro kredītu procentu likmēm un saglabājoties augstām latu procentu likmēm, kā arī bankām palielinot procentu likmju uzcenojumu no jauna izsniegtajiem aizdevumiem, pieauga mājsaimniecību procentu maksājumu apjoms. Salīdzinājumā ar 2006.gadu tas palielinājās par 82%, un tā attiecība pret IK 2007.gadā sasniedza 2,6% (pirms gada - 1,8%).
"Tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tuvākajā nākotnē darba samaksas pieauguma temps varētu samazināties, un tas palielinās mājsaimniecību procentu maksājumu slogu," norāda LB speciālisti.
Papildu spiedienu veido arī īpaši straujais patēriņa preču cenu un komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums 2007.gada beigās un 2008.gada sākumā, ierobežojot reālās algas turpmāko pieauguma tempu. Arī iespējamais bezdarba līmeņa kāpums nākotnē ir papildu faktors, kas varētu palielināt mājsaimniecību finansiālo ievainojamību, norādīts izdevumā.
Centrālās bankas pārstāvji arī norāda, ka, ņemot vērā straujo nekustamā īpašuma cenu pieaugumu no 2005.gada sākuma līdz 2007.gada vidum, kas būtiski pārsniedza vidējās darba samaksas kāpumu, var paredzēt, ka jāsamazinās to mājsaimniecību skaitam, kas varēja iegādāties mājokli, radot pieprasījuma sarukumu.