"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis ceturtdien laikrakstā "Dienas Bizness" (DB) publicētā intervijā norāda, lai uzņēmuma akcijas sāktu kotēt biržā, būs nepieciešams liels sagatavošanās darbs un apjomīgas izmaksas, un "Lattelecom" izvēlēsies biržu ar lielāko likviditāti.
"Lai to izdarītu [sāktu kotēt akcijas biržā] nepieciešams aptuveni deviņu mēnešu intensīvs darbs, kas uzreiz saistās ar lielām izmaksām, kas būtu krietni virs viena miljona latu. Tas ir dārgs process, un ja mēs realizējam stratēģiju tādā veidā, ka cenšamies būt starptautiski - strādāt Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Krievijā, tad ir jāskatās objektīvi, kurā biržā būtu lielāka interese un likviditāte, un jāatzīst, ka tā varētu arī nebūt Rīgas Fondu birža," viņš skaidrojis.
Pēc Melngaiļa teiktā, izvēloties biržu, uzņēmums vairāk skatīsies uz naudas līdzekļu piesaistīšanas mērķiem, nevis globāli aktivitātes celšanai. "Es pats kādreiz - pirms desmit gadiem, strādājot pie Rīgas Fondu biržas izveides projekta, biju cerējis, ka būs lielāka aktivitāte. Nezinu, vai šajā gadījumā būtu svarīgāk atbalstīt Rīgas Fondu biržas attīstību vai arī nodrošināt to, lai kāds Latvijas uzņēmums kotētos ārvalstu biržā, tādējādi nodrošinot tēlu un reputāciju visai valstij," sacījis Melngailis.
Viņš DB atzinis, ka "Lattelecom" iecerētā privatizācijas darījuma ietvaros uzņēmuma vadībai ir jāaizņemas līdzekļi, lai par skaidru naudu izpirktu no esošajiem īpašniekiem visas kapitāldaļas, ko caur biržu to nebūtu iespējams darīt, jo "Lattelecom" nebūtu akciju ko emitēt, lai šos līdzekļus piesaistītu. "Tomēr pēc tam, ar laiku, mēs noteikti apsveram izlaist biržā akcijas, varētu teikt, ka es būtu pārsteigts, ja tas nenotiktu," teicis Melngailis.
Viņš norādījis, ka akciju emisija varētu notikt gan uzņēmuma grupas līmenī, gan arī varētu tikt izlemts izlaist akcijas kādam no grupas uzņēmumiem.
Melngailis laikrakstam arī atzinis, ka patlaban ērtākais veiks, lai augošam uzņēmumam piesaistītu kapitālu, ir riska kapitāla fondi. "Jau pašreiz ir daudz piemēru, kad šāda veida fondi izpērk pat no biržām uzņēmumus, attīsta un pārdod tālāk. Ja viņi saredz iespējas, viņi pat reizēm samaksā vairāk par to cenu, par kādu akcijas tiek tirgotas biržā, un tādējādi izpērk visas akcijas no biržas. Šis faktors ir jāņem vērā, jo pašreiz kapitāla tirgū fondi piedzīvo strauju attīstību, turklāt tirgū ieplūst ļoti apjomīgas naudas masas, kuru izcelsme ir Ķīna un Saūda Arābija. Fondiem ir liela priekšrocība, jo viņi, var pieņemt lēmumus salīdzinoši ātri," stāstījis "Lattelecom" vadītājs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka saskaņā ar panākto vienošanos "Lattelecom" vadība un darbinieki kopā ar investoriem iegūs savā īpašumā 100% "Lattelecom" uzņēmuma kapitāldaļu. Pašlaik Latvijas valstij pieder 51%, bet skandināvu koncernam "TeliaSonera" - 49% "Lattelecom" akciju. Savukārt "TeliaSonera" darījumā iegūs kontrolpaketi mobilo sakaru operatorā "Latvijas Mobilais telefons", kurā tai pašlaik pieder 49% kapitāldaļu.
Pēc "Lattelecom" darījuma kompānijas īpašumtiesības 50% apjomā piederēs stratēģiskajam partnerim - starptautiskajai aktīvu pārvaldes un finanšu konsultāciju grupai "The Blackstone Group" ("Blackstone") un 50% - "Lattelecom" vadībai un darbiniekiem, taču balsstiesības, pieņemot lēmumus, būs attiecīgi 50,1% un 49,9%.
Darījumam nepieciešami aptuveni 300 miljoni latu. Tostarp 200 miljoni latu būs kredīts no četru banku konsorcija, kuru veido "UniCredit", "DnB Nord", "Nordea" un "Parex banka". "Lattelecom" finansētāju atlasi organizēja starptautiska investīciju banka "Lazard". Kredīts izsniegts uz septiņiem gadiem, un to iecerēts atdot no "Lattelecom" darbības. Savukārt atlikušos 100 miljonus latu finansēs "Blackstone", kā arī uzņēmuma vadība un darbinieki.
"Lattelecom" privatizācijas darījums, visticamāk, tiks noslēgts oktobrī. Iepriekš tika plānots, ka darījums tiks noslēgts 24.septembrī, kad valdība, "Lattelecom" un skandināvu koncerns "TeliaSonera" parakstīs vienošanos.
"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus.
"Lattelecom" grupu veido seši uzņēmumi - "Lattelecom", "Lattelecom Technology", "Lattelecom BPO", "Citrus Solutions", "Baltijas Datoru akadēmija" un LSS. Pērn "Lattelecom" grupas ieņēmumi bija 143,7 miljoni latu, bet peļņa - 39 miljoni latu.