Melngailis: par "Parex bankas" pirkšanu jau interesējušās vairākas bankas

Kā norāda N.Melngailis, vēl jāvienojas ar _Latvijas Hipotēku un zemes banku_ un valdību par to, kādā veidā pārdošana tiks organizēta.Viņš atturas nosaukt potenciālos pircējus, vien atklājot, ka pārsvarā interese ir no rietumvalstu bankām. "Taču pozitīvi ir tas, ka šāda interese ir. Tas jau vien nozīmē, ka šis uzņēmums ir kaut ko vērts."Pēc N.Melngaiļa domām, ir pāragri spriest, vai _Parex banka _varētu tikt pārdota pa daļām. Viņš neizslēdzot neko – tas, ko un kā pārdos, būs atkarīgs no sarunām ar potenciālajiem pircējiem, kas noteiks, par ko viņi ir ar mieru maksāt. _Parex bankas_ prezidents neizslēdz iespēju, ka daļa aktīvu varētu tikt pārdota, ja būs steidzami jārisina ar likviditāti saistīti jautājumi. Patlaban pamatstratēģija paredz stabilizēt banku tādu, kāda tā ir, un, kamēr nav izsmeltas iespējas to attīstīt, viņaprāt, nekādas drastiskās reorganizācijas nebūs.Atzīstot, ka patlaban ir ļoti grūti banku novērtēt objektīvi, N.Melgailis spriež, ka tās vērtība ir starp diviem latiem un 600 miljoniem eiro. "Šodien vispār kādu uzņēmumu Latvijā novērtēt ir grūti, jo ir ļoti liela neskaidrība par to, kā tiks atrisināti dažādi jautājumi attiecībā uz valsts budžetu. Nevar paredzēt, kas notiks ar inflāciju, ar bezdarbu, cilvēku maksātspēju, īpašumu vērtību utt. Taču es zinu, kas ir jādara, lai šīs bankas vērtību palielinātu," saka jaunais bankas prezidents.Viņa mērķis esot darīt visu, lai atgūtu to vērtību, kas pazudusi pēdējo divu mēnešu laikā. Tad, viņaprāt, varētu runāt par pavisam citām summām, nekā tagad.N.Melgailis intervijā stāsta, ka attiecībā uz noguldītāju rīcību pēdējās dienās gan tendence esot ļoti pozitīva un cilvēki vairs neņemot ārā naudu. "Katrā ziņā situācija ir labāka, nekā bija pirms nedēļas, kad tika uzlikti ierobežojumi bankai, bet valdība paziņoja, ka to varētu arī slēgt. Tobrīd cilvēki uztraucās un izņēma savu naudu, bet šobrīd dzīve atkal ir atgriezusies savās robežās," saka _Parex bankas_ vadītājs, paužot cerību, ka bankai papildus vajadzēs vēl pāris simtus miljonus latu. Viņaprāt, šī summa varētu būt arī mazāka, ja būs iespēja atkal piesaistīt tos klientus, kas ir aizgājuši. Tas būšot ļoti atkarīgs no tā, kā valdībai beigsies sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, kā arī no tā, cik lielā mērā veiksies ar iespējamo investoru piesaisti. Vai nu tā būs Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai arī kāds cits, saka N.Melngailis. Viņš skaidro, ka ERAB parasti kompānijā ienāk kā mazākumakcionārs, bet ar būtiskām tiesībām, piedaloties padomes darbā. ERAB būtu iesaistīts arī pārrunās par to, kā banka tiek pārdota tālāk. Patlaban gan esot pāragri runāt par konkrētām summām, ar kādām ERAB varētu ienākt bankā. Viņaprāt, par to varēs runāt pēc diviem mēnešiem, fiksējot bankas finansiālo stāvokli un vērtību. Turklāt ERAB var nevis ieguldīt pamatkapitālā, bet vienkārši aizdot naudu.Viņš uzsver, ka to naudu, ko valsts ieliek bankā, atbilstoši pašreizējam scenārijam ir paredzēts atgūt.