Patlaban banka novērojusi pozitīvas tendences sakaru un transporta, īpaši tranzīta biznesā. Savukārt būvniecības sektora sadalījums, pēc bankas ekspertu domām, liecina par strukturālām izmaiņām veiktajās investīcijās.
“Pieaug ieguldījumi infrastruktūrā un rūpniecības ēkās — objektos, kas ir priekšnoteikums ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai,” secina G.Eglītis.
“Nordea” eksperti prognozē, ka, neskatoties uz īstermiņa drūmajām ekonomikas attīstības perspektīvām, pēc pāris lēnāka pieauguma gadiem Baltijas valstīs atsāksies ekonomiskā izaugsme. “Nordea Markets” vecākais analītiķis Ansi Rantala norāda, ka Baltijas valstu ekonomikās ir novērojamas recesijas pazīmes.
Pēc viņa domām, negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku atstās arī cenu lejupslīde mājokļu tirgū. Vājais mājokļu tirgus liks kristies arī privātajam patēriņam, ko veicinās labklājības samazināšanās un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās. Mājokļa tirgus atdzišana vājinās patēriņu arī caur nodarbinātības samazināšanos un ienākumu pieauguma tempa kritumu,” lēš eksperts.
Viņš arī uzskata, ka gada vidējā inflācija šogad būs rekordaugsta — 17,5% līmenī, savukārt nākamgad inflācijas spiediens, visticamāk, mazināsies, tomēr tā saglabāsies tuvu divciparu skaitlim. “Lai grūtos laikus pārdzīvotu bez lieliem valūtas vai finansiāliem satricinājumiem, Latvijas darba tirgum ir jādemonstrē elastība. Jāiegrožo darba algu pieaugums, minimizējot nodarbinātības samazināšanos un panākot inflācijas spiediena pazemināšanos,” uzskata “Nordea Markets” pārstāvis.