Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Šmita sniegtās informācijas, atkarībā no līzinga kompānijas portfeļa kvalitātes kavējumi veido, sākot no 10% no līzinga kompānijas portfeļa. Viņš atzīst, ka ir gadījumi, kad vienīgais un zaudējumus samazinošs risinājums klientam ir atsavināt tehniku vai automašīnu.
Komentējot pirmā ceturkšņa līzinga un faktoringa tirgus datus, viņš informē, ka tie liecina par strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu visās nozarēs – gan ražošanā, gan transportā, kā arī tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā. Latvijas līzinga tirgus portfelis ir sarucis līdz 1,54 miljardiem latu, kas ir par 12% mazāk, salīdzinot ar tā augstāko punktu pagājušā gada jūlijā. Savukārt faktoringa tirgus portfelis ir nokritis līdz 154 miljoniem latu. Tā kritums veido 44%, salīdzinot ar maksimālo apjomu pagājušā gada septembrī. Tādējādi līzinga tirgus aktivitāte ir atgriezusies 2004.gada līmenī, bet faktorings – 2006.gada līmenī, spriež uzņēmuma vadītājs.
Autolīzings joprojām veido gandrīz pusi Latvijas līzinga portfeļa. Problemātiskākā līzinga nozare patlaban esot komerctransporta līzings. Šī ir nozare, kuras autoparks Latvijā aptuveni divas reizes pārsniedz patlaban nepieciešamos apjomus, liela daļa auto pārvadātāju saskaras ar būtisku pieprasījuma samazināšanos, kas savukārt strauji atsaucas uz ieņēmumu rādītājiem un attiecīgi arī maksājumu disciplīnu.
Jaunu darījumu skaits tirgū ir sarucis vairākas reizes, norāda I.Šmits un piebilst, ka tirgū tomēr joprojām ir uzņēmumi, kam ir biznesa izaugsmes potenciāls un kas vēlas paplašināt savu darbību, piesaistot papildu finansējumu. Tie, pēc viņa vārdiem, ir uzņēmumi, kas iepriekšējos gados ir spējuši saglabāt mērenu izaugsmi un kas nav paļāvušies tikai uz strauju ekonomikas izaugsmi.
Kā atminas I.Šmits, vēl pagājuša gada rudenī, kad līzinga tirgu jau bija skāris ievērojams kritums, faktoringa apjomi turpināja augt. Uzņēmumi aktīvi piesaistīja profesionālus finanšu uzņēmumus darbā ar debitoriem, tādejādi cenšoties nodrošināt efektīvu naudas atguvi un samazinot neapmaksāto rēķinu īpatsvaru. Taču kopš septembra, strauji sarūkot tirdzniecības apjomiem un pieaugot tirdzniecības apmaksas riskiem, 44% kritums skāra arī faktoringa portfeļa apjomu.
Arī Nordea Finance faktoringa pakalpojumu apjomi ir samazinājušies, uzņēmums gan turpinot piesaistīt jaunus klientus. Pašreiz 70% no Nordea Finance faktoringa portfeļa veido eksporta faktorings.
Runājot par šo un nākamo gadu, I.Šmits atzīst, ka pie divciparu iekšzemes kopprodukta krituma prognozēm arī līzinga un faktoringa tirgus attīstības tendences šiem diviem gadiem ir ar lejupejošu tendenci. "Prognozējam, ka gan šogad, gan nākošgad līzinga tirgus jauno darījumu apjomi veidos ap 250 miljoniem latu, līzinga portfelis kritīsies vidēji 20-25% gadā un saruks līdz vienam miljardam latu 2011.gada sākumā. Tas ir par trešdaļu mazāk, salīdzinot ar šī brīža 1,54 miljardu latu portfeli. Savukārt faktoringa portfelis šogad un nākamgad turēsies 170 miljonu latu līmenī. Tas ir par 27% mazāk, salīdzinot ar 232 miljoniem latiem 2008.gadā," spriež uņēmuma pārstāvis.
Savukārt no 2011.gada tiek prognozēts Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās sākums un līdz ar to arī līzinga un faktoringa tirgus izaugsmes atsākšanās.