"Norvik bankas" eksperti: gaidāms intereses pieaugums par zeltu kā investīciju objektu

Taču, ja finanšu tirgos ir vērojama nestabilitāte, investīcijas šai dārgmetālā kļūst aktuālas. Ģeopolitiskais sasprindzinājums pasaulē, prognozētā inflācija, ASV dolāra pozīciju vājināšanās un nestabilitāte fondu tirgos, kā arī pasaules lielāko valstu centrālo banku diskonta likmju samazināšanas cikls ir nozīmīgākie faktori, kas izraisījuši strauju dabas resursu, t.sk. arī zelta, cenas kāpumu. Lai gan aizvadīto 5 gadu laikā zelta cena ir pieaugusi par 160%, salīdzinot ar citu izejvielu cenām, piemēram – naftu, šis pieaugums ir neliels. Jāpiezīmē, ka visdārgāk dzeltenais dārgmetāls maksāja 1980. gadā. Lai pārspētu šo rekordu, mūsdienās, ņemot vērā inflāciju, tam būtu jāmaksā aptuveni 2 500 ASV dolāru par unci. Var minēt virkni faktoru, kas apliecina zelta potenciālu, saglabājoties arī pašreizējām tirgus cenām. Pirmkārt – straujais ETF (Exchange Traded Funds – investīciju fondi, kuru pajas tiek tirgotas biržās) pieaugums, kuri nodarbojas ar investīcijām zeltā.  Pastāvīgais pieprasījums no ETF puses pašlaik turpina uzturēt dzeltenā dārgmetāla cenu.Otrkārt, svarīgs faktors ir arī pieprasījuma kāpums nozīmīgākajās zelta izmantotāju valstīs. Piemēram, 2007. gada pirmajā pusgadā privātā pieprasījuma pieaugums tajās bija šāds: Indijā – 72%, Ķīnā – 31% un Tuvajos Austrumos – 16%.  Pieprasījumu sekmē minēto valstu straujā ekonomiskā izaugsme, iedzīvotāju vidusslāņa paplašināšanās un pirktspējas palielināšanās.Treškārt, zelta cenu notur arī ekonomiski attīstīto valstu zelta un valūtas rezervju (ZVR) pieaugums. Šobrīd pasaules kopējās ZVR zelta daļa ir 9%. Savukārt Ķīnā, Indijā un Krievijā zelta daļa ZVR attiecīgi ir 0,9%, 3,4% un 2,1%. Ja pieņem, ka minētās valstis vēlēsies palielināt zelta daļu ZVR līdz vidējam pasaules līmenim, t.i.– līdz 9%, tam būs nepieciešamas 7 500 tonnas zelta. Tas ir ekvivalents daudzums dārgmetāla ieguves apjomam, ko pasaulē iegūst 3 gadu laikā.  Ceturtkārt, zelta piedāvājums ir ierobežots – pēdējos gados dārgmetāla ieguves tempu pieaugums pasaulē nepārsniedz 1% gadā. Turklāt jaunu, ienesīgu raktuvju darba uzsākšana ir apgrūtināta. Inflācijas ietekmē palielinās arī zelta ieguvē iesaistīto kompāniju izdevumi, kas palielina dārgmetāla ieguves pašizmaksu.Piektkārt, pagaidām virkne pazīmju liecina, ka pašlaik vairums investoru vēl nav pat sākuši apsvērt iespēju izmantot zelta tirgu savām investīcijām. Ir sagaidāms, ka, palielinoties zelta cenai, arvien plašākas investoru aprindas centīsies iesaistīties „skrējienā pēc peļņas”.NORVIK BANKAS Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Iļja Kuzņecovs atzīmē: „Neraugoties uz iepriekš minētajiem faktoriem, nav un nevar būt viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai cena augs arī turpmāk. Tomēr, laikā, kad finanšu tirgos ir vērojama nestabilitāte, tradicionāli tiek ieteikts daļu no uzkrājumiem pārvērst zeltā, ko mēs rekomendējam arī saviem klientiem. Turklāt pašreizējais finanšu tirgus attīstības līmenis ļauj investēt zeltā, fiziski to neiegādājoties, jo daudzu investoram pieejamo finanšu instrumentu vērtība precīzi atspoguļo visas šī dārgmetāla cenu svārstības.” Papildu informācija:Oļegs Vandišs, NORVIK BANKASReklāmas un sakaru nodaļas vadītājsTālr.: 6 7011426E-pasts: [email protected]