Svētdien Briselē notiek Eiropadomes neformālā sanāksme, kur Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piedalās debatēs par ekonomiskās lejupslīdes novēršanas pasākumiem, tai skaitā par Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanu, banku sektora stabilizāciju, atbalsta pasākumiem sevišķi cietušajām ekonomikas nozarēm, bezdarba samazināšanu un darba vietu radīšanu. Latviju sanāksmē pārstāv premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).
Diskusijas dalībnieki atzinuši, ka finanšu tirgus kopumā Eiropā ir ļoti nestabils un joprojām arī nav izdevies sasniegt mērķi nodrošināt aizdevumus reālajai ekonomikai par pieņemamu cenu. Tādēļ viena no prioritātēm, ko valstu vadītāji izvērtē Eiropadomē, ir kreditēšanas kanālu atjaunošana un investīciju stimulēšana. Latvijas delegācija uzskata, ka šobrīd ir svarīgi atjaunot finanšu tirgus darbību, nodrošinot pieeju kredītresursiem un atjaunojot uzticību finanšu sistēmai.
Pēc Finanšu ministrijā norādītā, viens no veicamiem uzdevumiem ir atgriezt uzticību banku sektoram. Vairākas dalībvalstis jau paziņojušas par nodomu īstenot pasākumus, lai atvieglotu bankas no sliktajiem aktīviem. Kā instrumentus banku slikto aktīvu jautājuma risināšanai Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā Banka rekomendē dalībvalstīm divus risinājumus - banku aktīvu sadalīšanu un aktīvu apdrošināšanu.
Tāpat dalībvalstīs saasinājušās arī fiskālās problēmas, tāpēc nepieciešams stiprināt sadarbību un koordināciju Eiropas līmenī, klāstīja ministrijā. Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs deficīts pārsniedz 3% no IKP, tādēļ savienības līmenī ir būtiski vienoties par saskaņotu rīcības stratēģiju, kas balstīta uz savstarpējo atbalstu un konsekventiem budžeta konsolidācijas principiem. Tāpat liels svars pašreizējos apstākļos tiek likts uz strukturālām reformām, ar kuru palīdzību var atbalstīt pieprasījumu, nodarbinātību, stiprināt elastīgumu un veicināt izaugsmes atjaunošanos.
Ungārija svētdien aicinājusi dibināt starptautisku fondu 190 miljardu eiro (133,5 miljardi latu) vērtībā, lai pārvarētu ekonomisko krīzi Austrumeiropā, un brīdinājusi neradīt «jaunu dzelzs priekškaru», kas sadalītu kontinentu, ziņo LETA.
«Mēs nedrīkstam pieļaut jaunu dzelzs priekškaru, kas sadalītu Eiropu divās daļās,» pirms Austrumeiropas līderu tikšanās Briselē žurnālistiem paziņoja Ungārijas premjerministrs Ferencs Ģurčaņs.
Ungārijas paziņojumā teikts, ka reģionam tikai šogad vien vajadzēs refinansēt aptuveni 300 miljardus eiro, un brīdināja, ka pretējā gadījumā tas daļēji novedīs pie ekonomiskā sabrukuma un plašas maksātnespējas.
Savukārt ES prezidējošā valsts Čehija svētdien noraidījusi īpašu palīdzības plānu izstrādāšanu ekonomikas krīzes pārvarēšanai Austrumeiropā, bet aicinājusi uz rīcību visas ES mērogā.
«Es neuzskatu par nepieciešamu tagad nošķirt vairākas valstis Eiropas Savienībā,» sacīja Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks, ierodoties uz Briselē svētdien notiekošo ES ārkārtas samitu par ekonomikas krīzi. «Es atbalstīšu .. Eiropas Savienības pieeju palīdzēt un sniegt atbalstu jebkurai valstij vai Eiropas valstij, nevis tieši Austrumeiropai,» viņš piebilda.
Jau rakstīts, ka Briselē svētdien notiek ES valstu ārkārtas samits, lai rastu iedarbīgākus risinājumus cīņai ar ekonomikas krīzi. ES prezidējošās valsts Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks norādīja, ka galvenā uzmanība samitā tiks pievērsta nacionālā protekcionisma jautājumiem.
(papildināta ar Čehijas premjerministra teikto)