Kā savā paziņojumā skaidro kompānija, pagājušajā nedēļas nogalē East Capital saņēma piedāvājumu no valdības pārdot Parex bankas akcijas ar pēdējo termiņu pirmdien, 15.decembrī. Kompānija savu piedāvājumu 14.decembrī nosūtījusi jaunajam bankas valdes priekšsēdētājam un finanšu ministram, tomēr, pretēji publiskajiem paziņojumiem, Latvijas valdība nav ielaidusies turpmākās diskusijās ar mazākuma akcionāriem, apgalvo East Capital.
Iztrūkstot tiešam kontaktam ar Latvijas valdību, Finanšu ministriju un bankas vadību, mazākuma akcionāru bažas par netaisnīgu izturēšanos pret to ieguldījumiem pieaug, teikts paziņojumā.
East Capital aicina Latvijas valdību pieturēties pie labākās prakses, piesaucot līdzīgas glābšanas programmas, kas ir izplatītas Rietumeiropā, ASV, kā arī citās valstīs, piemēram, Kazahstānā un Krievijā. Lielākajā daļā šo reģionu valsts atstāj mazākuma investoru daļas neskartas, norāda kompānija.
"Netaisnīga mazākuma akcionāru "atšķaidīšana" nodarītu neatgriezenisku kaitējumu Latvijas reputācijai un investīciju klimatam," saka Aivars Abromavičs, East Capital partneris.
East Capital ir lielākais no aptuveni 60 Parex bankas mazākuma akcionāriem. Šī investīciju fonda īpašumā ir aptuveni trīs miljoni bankas akciju. Lai arī nav ticis publiskots, par kādu cenu Parex bankas akcijas mazākuma akcionāriem tika pārdotas, pēc atsevišķu akcionāru teiktā, vienas akcijas cena bija tuva trīs latiem. Parex bankas akcijas nominālvērtība ir viens lats. East Capital par Parex bankas investoru kļuva 2003.gada jūnijā.
Līdzīgu viedokli ceturtdien izplatītā paziņojumā pauž Amber Trust, kam kopā ar citiem saistītajiem fondiem Parex bankā pieder 4,6% akciju. Uzņēmumam no valdības puses izteikts līdzīgs "ultimatīvs" piedāvājums, taču pēc atbildes sniegšanas noteiktajā laikā nekādas tālākas diskusijas nav sekojušas.
Amber Trust esot gatavs aizstāvēt savas intereses, taču vienlaikus kompānija esot atvērta konstruktīvam dialogam. "Jebkurš mēģinājums "atškaidīt" mazākuma akcionārus vai ar varu izpirkt viņu daļas ir pret vispārējiem taisnīguma principiem un ir katastrofāls Latvijas reputācijai un investīcijas klimatam," norāda akcionārs.
Kategoriski par valdības nodomu tikt vaļā no Parex bankas mazākuma akcionāriem, par akcijām maksājot simbolisku cenu, izteicies uzņēmējs, Itera Latvija šefs Juris Savickis. Viņš Dienai paudis apņēmību tiesāties ar valsti, ja Parex bankas akcijas viņam tiks atsavinātas par simbolisku cenu.
Savukārt uzņēmējs Rafails Deifts savā blogā diena.lv norāda, ka būtu gatavs atdot savas akcijas, ja kāds pierādīs, ka bankas nacionalizācija būs Latvijas valsts interesēs. Viņš valsts rīcībā, cenšoties no mazajiem akcionāriem iegūt akcijas, saskatot analoģiju ar nepieciešamību pēc zagšanas "novākt" lieciniekus.
Mazākuma akcionāriem kopā pieder 15% bankas kapitāla. Lai Parex banka saņemtu tai nepieciešamo starptautisko finansētāju - Ziemeļvalstu valdību - atbalstu, nepieciešams, lai 100% bankas kapitāla piederētu valstij, a/s Hipotēku un zemes banka personā. Valdība otrdien pieņēma likumu par banku pārņemšanu, kas paredz mehānismu, kā atsavināt (nacionalizēt) Latvijā reģistrētas bankas akcijas, ja kredītiestāde nonākusi grūtībās un tās stabilizēšanai nepieciešams būtisks valsts atbalsts. Likums paredz labprātīgu vai piespiedu atsavināšanu, nosakot kompensāciju. Lai arī amatpersonas to tieši neatzīst, tiek pieļauts, ka tas sagatavots, lai mudinātu Parex bankas mazos akcionārus par simbolisku cenu akcijas pārdot valstij. Valdība likumu nosūtījusi Saeimai steidzamai izskatīšanai. Paredzams, ka šodien parlaments likumu pieņems.
(pievienota pirmspēdējā rindkopa)