Kā ziņots, Anglijas tiesas lēmumu 2011.gada jūnijā atzina par izpildāmu Latvijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, taču tas tika apstrīdēts Rīgas apgabaltiesā. 2011.gada 20.aprīlī Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādus savus aktīvus ar vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru izvest no Anglijas vai Velsas, jebkādā veidā no tiem atbrīvoties, rīkoties ar tiem vai samazināt to vērtību.
Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums. Tiesas rīkojuma izpratnē - aktīvi ietver jebkuru aktīvu, no kura personai ir tieša vai netieša vara atbrīvoties vai vara rīkoties ar to tā, it kā tas šai personai piederētu. Ņemot vērā, ka Lembergs atrodas Latvijā, pieteicēji - Antonio Gramsci Shipping Corporation un aptuveni 30 kompānijas - bija vēlējušies legalizēt un izpildīt Anglijas tiesas rīkojumu Latvijā, kā arī nodrošināt nolēmuma izpildi.
Rīgas apgabaltiesa šodien vairākas stundas ilgā tiesas sēdē uzklausīja gan Lemberga advokātes Vinetas Čukstes, gan vairāku prasītāju statusā esošo ārvalstu kompāniju advokāta Uģa Grūbes sniegtos argumentus gan attiecībā uz lietas piekritību, gan procedūru, kādā par Anglijas tiesas rīkojumu paziņot atbildētājam Lembergam.
Gan Čukste, gan Grūbe izteica pretējus viedokļus attiecībā uz Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, proti, Čukste pauda pārliecību, ka Vidzemes tiesas lēmums būtu atceļams un Anglijas tiesas rīkojums Latvijā nebūtu izpildāms, savukārt Grūbe atzīmēja, ka Vidzemes priekšpilsētas lēmuma atcelšanai nav pamata.
Čukste norādīja, ka Anglijas tiesas lēmums Latvijā nav atzīstams, jo nav ievērota jautājuma piekritība, proti, nepamatoti to lūgts atzīt un izpildīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, nepamatoti norādot, ka tas darīts, jo Rīgā, Miera ielā, atrodas Ceļu Satiksmes drošības direkcija, kurā reģistrētas starp Lemberga aktīviem minētās automašīnas. Lieta būtu bijusi piekritīga skatīšanai atbilstoši Lemberga dzīvesvietai, proti, Ventspils tiesā, sacīja Čukste.
Tāpat Anglijas tiesas rīkojums par aktīvu iesaldēšanu pieņemts situācijā, kad nav skaidrības jautājumā par to, vai lieta, kurā vairāki desmiti kompāniju vērsušās pret Lembergu un Oļegu Stepanovu ir piekritīga skatīšanai Lielbritānijā.
Turklāt Britu salu juristu vidū tā sauktais Gramsci point jeb jautājums par jurisdikcijas esamību šajā prāvā kļuvis par nopietnu diskusiju objektu. Juristi diskutē par to, vai iespējams "pacelt korporatīvo plīvuru", proti, līgumā starp kompānijām paredzēta strīdu izšķiršana Lielbritānijā, taču nav skaidrības, vai kopā ar kompānijām par zaudējumiem solidāra atbildība ir arī Stepanovam un Lembergam, no kā izrietētu, ka arī uz viņiem attiecas Lielbritānijas jurisdikcija. Kā sacīja Čukste, attiecībā uz Stepanovu izlemts, ka šis "korporatīvais plīvurs" paceļams, bet attiecībā uz viņas klientu vēl gala lēmums nav pieņemts un nav zināms, kad tas tiks izdarīts.
Savukārt pieteicēju juristi šodien tiesas sēdē pauda pretēju viedokli, sakot, ka jurisdikcijas jautājums attiecībā uz Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojumu ir izlemts, jo to Anglijas tiesa parakstījusi. Ja šaubas būtu bijušas, tad tas nebūtu parakstīts,
Čukstes skatījumā, Anglijas tiesas iesaldēšanas rīkojuma atzīšana ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu, jo, pieņemot Lembergam kā Latvijas pilsonim nelabvēlīgu lēmumu un pirms tam neatrisinot jautājumu par jurisdikciju, aizskartas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, kas paredz arī tiesības tikt tiesātam savā valstī. Ar Anglijas tiesas iesaldēšanas rīkojumu nepamatoti aizskartas arī Lemberga dēla Anrija Lemberga intereses. Viņš nav atbildētāja statusā tiesas prāvā Anglijā, bet ar strīdus rīkojuma atzīšanu Latvijā noteikts aizliegums viņam rīkoties ar 500 000 kompānijas LSF Holdings kapitāla daļām. To gan viņš mēģinājis apstrīdēt gan Latvijas galvenajam notāram gan, saņemot nelabvēlīgu lēmumu, arī tiesā, taču nokavēto procesuālo termiņu dēļ tiesvedība nav sākta.
Karstas diskusijas šodien tiesas sēdē juristu vidū raisījās par jautājumu, vai un kad Lembergs saņēmis gan strīdus aktīvu iesaldēšanas rīkojumu, gan arī pašu kompāniju prasību, kā arī par viņa un prasītāju rīcības motivāciju. Pieteicēju advokāts Grūbe sacīja, ka par rīkojumu un pret viņu vērsto prasību jau pērn 24.aprīlī informēti gan Lembergs gan viņa britu advokāti un šajā datumā saņemts gan rīkojums gan lietas materiāli.
Savukārt Čukste pauda pārsteigumu par šādu pieteicēju pozīciju, sakot, ka Lembergs, kurš nepārvalda angļu valodu, šajā datumā gan saņēmis vairākas kastes ar kopumā sešām dažādu dokumentu mapēm, kas bijušas nosūtītas gan uz viņa dzīvesvietas adresi gan Ventspils domi, taču dokumenti nav bijuši valsts valodā.
Nedienas ar dokumentiem turpinājušās arī vēlāk, kad jūnijā Lembergs devies uz Ventspils tiesu, lai tos saņemtu, taču tad no iepriekšminētajām sešām mapēm latviešu valodā bijusi iztulkota apmēram puse mapes - pieteikums un prasības veidlapa, bet apjomīgais pielikumu klāsts bijis pieejams tikai angliski. Tā kā Lembergs uz tiesu devies bez advokāta, viņš atteicies pieņemt visus dokumentus, tostarp tos, kas bijuši latviski. Čukste sacīja, ka Anglijas tiesa jau pērn augustā nodibinājusi, ka par dokumentu saņemšanas datumu uzskatāma tā jūnija diena, kad Lembergs bijis Ventspils tiesā.
Pieteicēju skatījumā, saskaņā ar Anglijas likumiem par tiesas dokumentiem uzskatāmi arī tie, kas sūtīti ar britu advokātu starpniecību, proti, tad, kad prasītāju advokāti tos nosūtījuši Lemberga Anglijas advokātiem. Turklāt Grūbe arī apšaubīja Čukstes izteikumus, ka Lembergs par prasībām, ko kompānijas vērsušas pret viņu, neko nav zinājis un uz vienu no tiesas sēdēm Anglijā viņa britu juristi devušies bez Lemberga ziņas un viņa pilnvarojuma, lai vienkārši klausītos procesu.
Advokāti šodien pauda arī dažādus viedokļus saistībā ar dokumentu piegādāšanas veidu un informēšanu par tiem, kā arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas lēmuma juridisko motivāciju un struktūru.
Tiesa šodien pasludināja pārtraukumu un noteica, ka jūnija vidū tā paziņos savu lēmumu lietā par Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi Latvijā.
Anglijas tiesas pērn izdotais rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu, iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu 2011.gada 13.jūnijā apmierināja. Par šo lēmumu, kā arī par atteikumu izskaidrot iepriekšminēto nolēmumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas blakussūdzības.
Apgabaltiesa pērn 17.oktobrī rakstveida procesā - bez lietas dalībnieku piedalīšanās - sāka vērtēt lēmumu atzīt un izpildīt Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu. Tomēr pēc tam tika izlemts jautājumu tomēr skatīt mutvārdos atklātā tiesas sēdē, uz to uzaicinot lietas dalībniekus.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu iepriekš žurnālā Jurista Vārds kritizēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Baiba Rudevska, kura norādīja, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi vairākas kļūdas, kas gan "cilvēcīgi ir saprotamas".
Viņa norādīja, ka lūgums, par ko 13.jūnijā lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, ir pirmais gadījums Latvijā, kad tiesām jālemj par Latvijas tiesību sistēmā nepazīstama Anglijas tiesībās esoša prasības nodrošinājuma līdzekļa - tā sauktā Mareva rīkojuma - izpildes atļauju.
"Līdz ar to Latvijas tiesu pieļautās kļūdas cilvēcīgi ir saprotamas, taču, no otras puses, sabiedrībai ir jāuzticas tiesu sistēmai, kas prasa no tiesām augstu profesionalitāti," rakstīja Rudevska.
Juriste rezumēja, ka konkrētā "Lemberga lieta" liecina, cik svarīgi praksē ir pārzināt starptautisko civilprocesu, kurš sniedz atbildes uz visiem līdz šim tik neskaidrajiem jautājumiem.