Pētījums: Biržā kotētie Latvijas uzņēmumi neuzrāda labu praksi informācijas atklātībai internetā

vietā. Igaunijas uzņēmumi ierindojās augstajā trešajā vietā, bet Lietuvas – piektajā. Visaugstāko vērtējumu ieguva Polijas un Ungārijas uzņēmumi, kuri saņēma vienādu punktu skaitu un dalīja 1. un 2. vietu, savukārt vissliktāko rezultātu uzrādīja jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts – Bulgārijas uzņēmumi. Pētījums par lielāko biržā kotēto uzņēmumu interneta vietnēm CAE valstīs tiek veikts jau trīspadsmito reizi, un tas analizē desmit lielāko biržas uzņēmumu interneta vietnes Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā. No Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem pētījumā tika analizēta Latvijas Gāze, Ventspils Nafta, Latvijas Kuģniecība, DnB Nord Banka, Grindeks, Latvijas Krājbanka, Olainfarm, Liepājas metalurgs, Valmieras stikla šķiedra un Latvijas Balzams. Latvijas uzņēmumu griezumā maksimālo punktu skaitu par atklātību internetā ieguva farmācijas uzņēmums Olainfam (10 punkti). Labu rezultātu uzrādīja arī DnB Nord Banka (8 punkti), Ventspils Nafta (7 punkti) un Latvijas Kuģniecība (7 punkti). Vidējs rezultāts bija otram farmācijas uzņēmumam Grindeks (5 punkti). Vissliktākie rezultāti bija uzņēmumiem Latvijas Krājbanka (3 punkti), Valmieras stikla šķiedra (3 punkti), Liepājas metalurgs (2 punkti) un Latvijas Balzams (2 punkti). „Latvijas desmit lielākajiem biržas uzņēmumiem ir interneta vietnes gan latviešu, gan angļu valodā, tāpat arī lielākā daļa uzņēmumu internetā publicē gan uzņēmuma valdes, gan padomes locekļu sarakstus. Tomēr tikai daži uzņēmumi savās interneta vietnēs ievieto papildus informāciju par valdes locekļiem (četri uzņēmumi) un par padomes locekļiem (divi uzņēmumi). Ceram, ka korporatīvās pārvaldības principu ieviešana uzņēmumu darbībā veicinās uzņēmumus atklāt vairāk informācijas par valdes un padomes locekļiem,” norāda programmas “Partneri finansiālai stabilitātei” direktors Džefrijs Mazulo (Geofrrey Mazullo). Kopumā pētījums liecina, ka informācijas atklātība gandrīz visās kategorijās CAE valstu uzņēmumu vidū saglabā visaugstāko rādītāju līmeni vai tuvojas tiem. Šī tendence ir spēkā kopš 2006. gada februāra, un to var uzskatīt par ilgtspējīgu. Jaunākais pētījuma izdevums uzrāda nozīmīgu pieaugumu detalizētas pārvaldības informācijas atklātībā. 59% no apskatītajiem uzņēmumiem internetā sniedz papildus informāciju par vadību, salīdzinot ar 53% 2007. gada februārī un 45% 2006. gada augustā. Tas ir vislielākais procents, kas fiksēts kopš pētījumu uzsākšanas 2001. gadā. Turklāt 51% no pētītajiem uzņēmumiem sniedz papildu informāciju arī par valdes locekļiem. Arī tas ir vislielākais procents, kas fiksēts kopš pirmā pētījuma un dod ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem: 40% 2007. gada februārī un 37% 2006. gada augustā. Pētījums analizēja minēto CAE valstu desmit lielāko biržā kotēto uzņēmumu interneta vietnes angļu valodā un tur publicētos gada pārskatus, lai dokumentētu pašreizējo informācijas atklātības praksi. Kaut gan uzņēmumu tirgus kapitalizācija laika gaitā mainās, pusgada pētījumi ir kā “momentfoto” par uzņēmumu informācijas atklātības praksi divas reizes gadā. Tā kā pētījuma telpas definīcija ir palikusi nemainīga kopš pirmā pētījuma, šie pētījumi ļauj identificēt informācijas atklātības tendences internetā un norāda uz vislabāko praksi viena līmeņa uzņēmumu grupā. Kopš 2004. gada pētījumā ir ietvertas rekomendācijas par vēlamo uzņēmumu interneta vietņu saturu, kā arī CAE uzņēmumu salīdzinājums pēc šiem parametriem. Šis pētījuma komponents identificē vislabāko praksi un dod iespēju CAE uzņēmumiem izvērtēt savu informācijas atklātību attiecībā pret līdzīgiem uzņēmumiem reģionā, citos attīstības tirgos un nozares vislabāko praksi. Pētījums pilnā apjomā pieejams: http://www.pfsprogram.org/capitalmarkets_research.php Par programmu “Partneri finansiālai stabilitātei” Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūra (The United States Agency for International Development) 1999. gadā nodibināja programmu “Partneri finansiālai stabilitātei” kā valsts un privātu partnersabiedrību, lai palīdzētu īstenot reformas, kas nepieciešamas pamatotu, privātu un labi funkcionējošu finanšu sektoru izveidei astoņās CAE valstīs, kas tagad iestājušās Eiropas Savienībā. 2005. gadā programmas uzmanības fokuss ģeogrāfiski tika pārnests uz Dienvidaustrumu Eiropu (DAE). Ņujorkā bāzētā bezpeļņas organizācija East-West Management Institute pašlaik ir galvenais realizācijas partneris. Programma PFS ir pilnvarota aizpildīt nepilnības finanšu sektora institucionālajā attīstībā CAE un DAE valstīs ar reģionālo integrāciju un sadarbību, selektīvās tehniskās palīdzības programmām un kaimiņu valstīs iegūto mācību praktisko pielietošanu. Galvenās sfēras, ko aptver programma PFS ir: grāmatvedība, audits, bankas, kapitāla tirgi, apdrošināšana un pensiju reforma. Sīkākai informācijai apmeklējiet programmas PFS interneta mājas lapu ar adresi: http://www.pfsprogram.org/ Papildus informācija: Geofrrey Mazullo, programmas “Partneri finansiālai stabilitātei” direktors, East-West Management Institute, Inc., e-pasts: [email protected] Arnis Marcinkēvičs, „Hauska & Partner” vecākais konsultants, mob.: 29473547, e-pasts: [email protected]