Viens no pētījuma autoriem Ivans de Kastro Gonsalvess-Bērziņš žurnālistus informēja, ka arī iespēja nodibināt reģionālu finanšu centru Rīgā "labākajā gadījumā ir apšaubāma".
Novērtējot Baltijas valstis kā vietu, kur varētu izvietot starptautisku finanšu centru, jāņem vērā visi saistītie faktori. Priekšstats, ka Latvija starptautiska finanšu centra izveidošanā varētu sacensties ar Zviedriju vai Somiju, pašlaik nav pamatots, jo Latvijas tautsaimniecība nav attīstīta un ir pasliktinās vairāki makroekonomiskie pamatrādītāji, uzskata eksperti.
No Baltijas valstīm Igaunijā ir drošāka makroekonomiskā, mikroekonomiskā un finanšu vide, salīdzinot ar Latviju un Lietuvu, turklāt arī Igaunijas starptautiskie novērtējumi ir augsti.
Pastāv priekšstats, ka Latvijas komersantiem ir vāja uzņēmējdarbības ētika, valsts saņem sliktu novērtējumu naudas atmazgāšanas novēršanā. Tas pamato sabiedrisko viedokli par valsti un tās institūcijām un ietekmē uzņēmējdarbības vidi.
Nopietni ieguldītāji cenšas neizvietot uzņēmējdarbību valstī, par kurām ir priekšstats, ka to finanšu sektors sadarbojas ar kriminālām struktūrām, un valsts institūcijas šādu situāciju pieļauj. Tādējādi Latvijas centieni izveidot nopietnu finanšu centru ir apgrūtināti, jo Igaunijā, kas ir Latvijas nopietnākā konkurente, vismaz starptautiskās ekonomiskās sabiedrības skatījumā ir labāka mikroekonomiskā un makroekonomiskā vide, sekmīgāk notiek pielāgošanās un Rietumu standartiem atbilstošas uzņēmējdarbības vides veidošana.
Tomēr starptautisko finanšu centru nodibināšanas iemesls var būt vēsturiski notikumi vai politiķu un uzņēmēju vīzijas un rīcības maiņa. Ja ideja par starptautiska finanšu centra dibināšanu paliek spēkā, Latvijā ir jāuzlabo finanšu sistēmas caurspīdīgums un biznesa ētika, jānovērš naudas atmazgāšana, tā ziņojot ieguldītājiem, ka Latvija ir droša vieta investīcijām.
Pārliecinoši arī jāpierāda ieguldītājiem tautsaimniecības virzība un stabilitāte, kā arī ilgtspējīga attīstība, norādīja pētījuma autori.