„Neizpratni izraisa fakts, ka kredītņēmēju tiesiskās un ekonomiskās intereses aizsargājošu dokumentu atkal izstrādās komercbanku pārstāvji. Pirmdien LAKRA pārstāvji tikās ar premjera padomnieci juridiskajos jautājumos Sandru Bukani un vienojās, ka ieinteresētajām pusēm nebūtu jāpiedalās likumu vai noteikumu rakstīšanā, taču tikai trīs dienas vēlāk premjers vienojās ar komercbankām izstrādāt gan labās prakses kodeksu, gan jaunu hipotekārās kreditēšanas likumu,” norāda LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
LAKRA vērš uzmanību, ka iecerētais labās prakses kodekss varētu būt tikai kārtējā formalitāte, jo jau šī gada augustā Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Pasaules bankas tehniskās palīdzības misiju izstrādāja „Aizdevuma, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, līguma ārpustiesas izpildes nodrošināšanas vadlīnijas”. Pasaules bankas eksperti šajās vadlīnijās jau ir iestrādājuši priekšnosacījumus patiesai kredītu restrukturizācijai. Tāpat jāuzsver, ka šīm vadlīnijām tāpat kā iecerētajam labās prakses kodeksam ir tikai rekomendējošs raksturs un par to neievērošanu bankas sodītas netiek.
Tāpat LAKRA uzsver, ka jau gada sākumā Finanšu ministrija tika izveidota darba, kurai bija jāizstrādā atbalsta programma hipotekārā kredīta ņēmējiem. Tajā netika iekļauti kredītņēmēju interešu pārstāvji.
„Šī darba grupa pierādīja savu nespēju savlaicīgi un kompetenti piedāvāt situācijas risinājumus, tika novilcināts laiks, tūkstošiem kredītņēmēju cerēja uz valsts aizsardzību, bet reāla rezultāta izstrādātajam plānam tā arī nebija,” norāda A. Gorenko.
Kad premjers nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību noteikt, ka kredītņēmēja saistības pret kredīta devēju beidzas līdz ar ķīlas atdošanu, LAKRA nekavējoties atbalstīja šādu lēmumu un rakstiski apliecināja apvienības gatavību divu nedēļu laikā izstrādāt nepieciešamos likumu grozījumus.
„Premjers nerada iespēju personīgi pārrunātu iespējamos risinājums ar kredītņēmēju pārstāvjiem, taču jau ir vienojies ar bankām par sadarbību. Tas apliecina, ka kredītņēmējiem un kredīta devējiem mūsu valstī nav vienādu iespēju aizstāvēt un pārstāvēt savas intereses. Tas, ka banku rokās tiek nodots kredītņēmēju liktenis, rada iespaidu, ka valdība ir gatava upurēt savu tautu uz Zviedru banku altāra,” norāda A.Gorenko.
Latvijas Kredītņēmēju apvienība
Tālr.: 27005009
E-pasts: [email protected]