"Lai šeit nāktu ārzemnieki un aktīvi mēģinātu attīstīt ražošanu, ir jābūt noteiktiem faktoriem, kuru diemžēl šeit nav - nav kvalificēta un pietiekami lēta darbaspēka, nav nekādu priekšrocību izejvielu cenās. Pozitīvs varētu būt Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums. Varbūt arī Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši augstais vispārējais izglītības līmenis. Tomēr mūsu nodokļu politika nekādā veidā neatbalsta ražošanu, neveicina eksportu vai ražošanas attīstību," viņš stāstīja.
Rungainis atgādināja - kopš Latvijas neatkarības atgūšanas lielākais pieaugums ir bijis pakalpojumu sektorā, kam seko tranzīts un tagad arī celtniecība un nekustamais īpašums. "Ražošana visu laiku bijusi krietni zem šī saraksta un tās izaugumu tempi nekad nav bijuši salīdzināmi, piemēram, ar pieaugumu tirdzniecībā," viņš norādīja.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ šāda situācija ir izveidojusies, Rungainis pieļāva, ka "problēmas sakne slēpjas nepietiekami kvalificētā valsts pārvaldē, nepietiekamā tās intelektuālajā potenciālā".
"Tad, kad bija jāiestājas Eiropas Savienībā, jāstabilizē nacionālā valūta, jāiestājas NATO, lai palielinātu drošības faktoru - šīs visas lietas bija relatīvi vienkāršas. Tās bija viegli ieraudzīt un saprast, ka tas jāizdara, un arī izdarīt. Faktiski pietika ar zināmu konsekvenci. Sakrita Latvijas valdošā elites un sabiedrības, kā arī Eiropas intereses. Taču tālāk - panākt un izveidot to ekonomiku šeit tādu, lai mēs labi varētu dzīvotu, vairs nav tik vienkārši," viņš norādīja.
Rungainis atzina, ka Latvijai nav pārdomātas valsts politikas un attiecīgas nodokļu sistēmas. "Šis process notiek pašplūsmā un notiek lēnāk un ne tā, kā mēs gribam," viņš rezumēja. "Eiropa, protams, negrib te redzēt nabadzību, bet nevajag arī iedomāties, ka Skandināvijā vai Vācijā kāds neguļ pa naktīm un domā, kā uzlabot mūsu dzīves apstākļus, kā palielināt Latvijas un Baltijas konkurētspēju vai radīt šeit jaunu reģionālo centru, kas konkurēs ar viņiem."
"Prudentia" ir viena no lielākajām Latvijā strādājošajām investīciju kompānijām. "Prudentia" un tās partneri ir piedalījušies vairākos lielu uzņēmumu īpašnieku maiņas darījumos, tostarp "Laumas", putnu fabrikas "Ķekava", "Valpro Corp.", "Lodes".