Atšķirīgā atkarība no eiro zonas banku sistēmas un ārējā pieprasījuma izmaiņām ir iemesls, kāpēc ekonomiskās tendences Austrumeiropā kļūst arvien polarizētākas. Ziemeļu daļa, ieskaitot Krieviju un Poliju, saglabās spēju pretoties eiro zonas krīzes ietekmei salīdzinoši veiksmīgi, kamēr atsevišķas centrālā un, it īpaši, dienvidu reģiona valstis tiks skartas smagāk. Baltijas valstis un Čehijas Republika tiks skartas vidēji smagi. Kamēr Bulgārija, Horvātija, Rumānija un Ungārija izjutīs būtisku izaugsmes korekciju, turpretī Ukraina var tikt sveikā ar salīdzinoši labu izaugsmi. To galvenokārt ietekmē šo valstu ciešā atkarība no eiro zonas banku sistēmas.
Sniedzot zemu izmaksu aizdevumus eiro zonas bankām un citām finanšu iestādēm, Eiropas Centrālā banka ir ievērojami samazinājusi smagas un ilgstošas kredītu krīzes risku arī Austrumeiropā. Neraugoties uz to, saspringti kreditēšanas nosacījumi paliks vēl vismaz gadu un normalizēsies pamazām, tādejādi kavējot saimniecisko izaugsmi.
Tāpat jāpatur prātā, ka stresa simptomi saglabājas, kas daļēji saistīts ar neskaidrību par Grieķijas un Portugāles nākotnes izredzēm eiro zonā. Šī nenoteiktība atsaucas arī uz Austrumeiropas reģiona bankām, kas lielā mērā pieder Rietumu bankām.
Šogad inflācija samazināsies lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, savukārt Igaunijā un Polijā pamatinflācija saglabāsies salīdzinoši augsta. Nesenais naftas cenu kāpums ir vispārējs augšupvērsts risks tālākajām inflācijas prognozēm.
Latvijas izaugsmes temps mazināsies mērenāk nekā Igaunijā un Lietuvā, jo Latvijas atkarība no eksporta ir mazāka. Šogad izaugsme saruks līdz 2,5 procentiem, bet nākamgad pieaugs līdz 4 procentiem. Saglabājot fiskālo disciplīnu, paredzams, ka Latvija, atbilstoši plānam, 2014. gadā pievienosies eiro zonai. Tomēr augošās naftas cenas ir aktualizējušas inflācijas kritērija izpildes risku. Igaunijas IKP kāpums 2012. gadā nokritīs līdz 1,5 procentiem, bet 2013. gadā sagaidāms pieaugums 2,5 procentu apmērā.
Nākotnes perspektīvas ietekmē vājāks pieprasījums Zviedrijā un Somijā. Privātā sektora parādsaistību samazināšanās turpinās. Strauji sarucis arī neto parāds. Inflācija saglabāsies augsta. Arī Lietuvas pieauguma tempi šogad strauji kritīsies - līdz 2 procentiem šogad. Nākamgad izaugsme sasniegs 3 procentus. Valdība plāno pievienošanos eiro zonai 2014. gadā., tomēr grūtības rada budžeta kritērija izpilde. SEB banka prognozē eiro iestāšanās pārlikšanu uz 2015. gadu. Pēc šā rudens parlamenta vēlēšanām sagaidāmas arī izmaiņas valdošajā koalīcijā.
Krievijas IKP 2012. gadā pieaugs par 3,8 procentiem un 4,1 procentu nākamgad. Izaugsmi uzturēs augstās naftas cenas, pirktspējas pieaugums un ekspansīva fiskālā politika. Tajā pašā laikā, ņemot vērā augstās naftas cenas, Krievijai būtu jāvar sasniegt vēl lielāku izaugsmi, apmēram 6 līdz 7 procentus.
Ja Krievija šovasar pievienosies Pasaules tirdzniecības organizācijai, tas būs solis pareizajā virzienā, kas var veicināt tirdzniecību un investīcijas. Taču tas automātiski neatrisinās Krievijas strukturālās problēmas un lielo atkarību no izejvielu eksporta, kā dēļ ilgtermiņa perspektīvas var nebūt tik rožainas.
Polijas izaugsme 2012. gadā palēnināsies līdz 3 procentiem, turpretī 2013. gadā IKP pieaugs par 3,6 procentiem. Kapitāla izdevumi būs lielākais ekonomikas virzītājs. Fiskālā politika turpinās kļūt ierobežojošāka, zlots nostiprināties.
Ukrainas izaugsme 2012.gadā tiek vērtēta 3,2 procentu apmērā, bet 2013. gadā sasniegs 4,2 procentus. Atbalstu sniegs augstās tērauda un lauksaimniecības preču cenas.
Arī attiecības ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību saglabāsies saspringtas.