SEB grupas analītiķi Baltijas valstīs prognozē nesabalansētības mazināšanos

Arī citi rādītāji neviesa optimismu, īpaši ilgstošā stagnācija rūpniecības nozarē. Lielais IKP pieaugums viesa bažas par ekonomikas izaugsmes sabalansētību, ko veicināja galvenokārt patēriņš un atspoguļojās rekordaugstā tirdzniecības deficīta un inflācijas izteiksmē. Atsevišķu valdības pretinflācijas plāna punktu realizācija un komercbanku kreditēšanas politikas maiņas rezultātā mazinājās kreditēšanas pieauguma tempi, kas palīdzēja atdzesēt nekustamā īpašuma tirgu. Rezultātā parādās pirmās pazīmes, kas liecina arī par patēriņa pieauguma mazināšanos. Analītiķi prognozē, ka patēriņa pieauguma temps turpinās samazināties, ietekmējot arī kopējās ekonomikas aktivitātes un līdz ar to IKP pieaugums palēnināsies. Respektīvi, IKP pieaugums šogad sasniegs 10.1%, 7.5% 2008. gadā un 6% 2009. gadā. Attiecīgi, samazinoties patēriņam, analītiķi prognozē importa mazināšanos un KMK bilances pakāpenisku uzlabošanos, taču ne būtisku. Šogad KMK deficīts varētu sasniegt 24.5% no IKP, taču turpmākos gados tas mazināsies, sasniedzot 21% 2008. gadā un 17% 2009. gadā. Pašreiz nozīmīgākais uzdevums ekonomikas stabilizācijas jomā ir samazināt inflāciju. Pastāvīgi pieaugošā inflācija mazina Latvijas preču konkurētspēju. Inflācijas apkarošana būs atkarīga no veiksmīgas kompleksu pasākumu īstenošanas. Daudz noteiks valdības prasme panākt vienošanos ar sabiedrību par turpmāko algu pieaugumu valsts sektorā. Valdībai ir jābūt kā katalizatoram privātajam sektoram, kas nevajadzīgi nesteidzina valsts attīstību. Apsveicami, ka valdība ierobežos tēriņus, nodrošinot valsts budžeta pārpalikumu jau šogad un turpmākajos gados procenta apjomā. Lai nodrošinātu sabalansētu un noturīgu ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgā termiņā, svarīgi, ka valdība ne tikai revidē un samazina izdevumus, bet arī veic pasākumus, kas ceļ valsts konkurētspēju, nodrošina rūpniecības nozares attīstību un vienlaicīgi palielina līdzekļus izpētei un attīstībai, atgādina analītiķi. Igaunijas ekonomika jau uzrāda pirmās atdzišanas pazīmes, tādēļ analītiķi prognozē, ka IKP izaugsme šogad būs 7%, bet turpmākajos divos gados tā būs attiecīgi 4% un 5.5%. Līdzīgi kā Latvijā, Igaunijas KMK deficīts un inflācija mazināsies. KMK deficīts no šā gada 14.5% nokritīsies līdz 10% robežai, sasniedzot 9% 2008. gadā un 10% 2009. gadā. Igaunijas valdība jau vairākus gadus spēj izveidot budžetu ar pārpalikumu. 2007. gadā tas būs 1% no IKP. Taču, lai risinātu ekonomikas palēnināšanās sekas, valdībai varētu nākties palielināt izdevumus, kā rezultātā analītiķi prognozē 1% budžeta deficītu 2008. gadā, un sabalansētu budžetu 2009. gadā. Lietuvā atšķirībā no Igaunijas vēl nav novērojama ekonomikas atdzišanas pazīmes. Tomēr arī Lietuvā tāpat kā abās Baltijas kaimiņvalstīs analītiķi paredz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Šogad Lietuvas ekonomika augs par 8%, bet izaugsme saruks līdz 6.5% 2008. gadā un 6% 2009. gadā. Lietuvā inflācijas tempi nav tik augsti kā Latvijā un analītiķi paredz, ka tā augstāko punktu sasniegs 2008. gadā - 5% un 4% 2009. gadā. Šogad inflācija Lietuvā būs 4.8%. SEB analītiķi Centrālās un Austrumeiropas valstīs prognozē stabilu ekonomisko izaugsmi. Pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās būtiski neietekmēs šo valstu attīstību. Čehijā un Slovākijā izaugsmi galvenokārt nodrošinās iekšējā pieprasījuma un eksporta pieaugums, kā arī reformas valsts sektorā. Par šo valstu sabalansētu izaugsmi liecina arī zemā inflācija un prātīga fiskālā politika. Lai arī pašreizējā inflācija šajās valstīs ir zema, inflācijas pieauguma risks saglabājas. Slovākijai ir visas iespējas eirozonai pievienoties jau 2009. gadā. Tuvākā nākotnē Krievijā ekonomikas izaugsme turpināsies. To galvenokārt nodrošina augstās izejvielu cenas un ekspansīvā budžeta politika. Ukrainā saglabāsies strauja ekonomikas izaugsme un augsta inflācija. Paredzams, ka patēriņa pieaugums saglabāsies, kuru galvenokārt virzīs algu un pensiju pieaugums. SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu Skandināvijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā, Ukrainā, Krievijā un ir starptautiski pārstāvēta vēl 10 valstīs. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com. Papildu informācijai: Agnese Gribuste, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67779978, 29149306 [email protected] Andris Vilks, galvenais ekonomists – 67215597, 26464772 Vairāk par SEB Unibankas grupu: www.seb.lv   SEB Unibankas jaunākās ziņas mobilajā telefonā: seb.lv/wap