"Pieļauju, ka, salīdzinot gada rādītājus, samazinājums varētu parādīties nākamā gada vidū," viņš sacīja. "Mums jārēķinās, kad pirmos grozījumus likumos pieņēmām tikai šovasar. Tie uzreiz nevar nostrādāt."
Ministrs norādīja, ka inflācijas ierobežošanas plānā svarīga ir ne tikai fiskālā sadaļa, bet arī pasākumi, kas attiecas uz konkurences veicināšanu un darbaspēka bilances izmaiņām. Jātiek skaidrībā arī ar sabiedriski regulējamām cenām.
Spurdziņš prognozēja, ka šogad kopējā gada inflācija Latvijā būs 8-9%, taču neizslēdza arī divciparu skaitli.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas Latvijā šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri pieauga līdz 11,4%, kas ir augstākais rādītājs kopš 1997.gada janvāra. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmeni, ir palielinājies par 8,2%.
Lai bremzētu inflāciju, valdība maijā apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz izmaiņas kreditēšanas politikā, nekustamo īpašumu jomā, kā arī nodokļu politikā. Lielākā daļa no šā inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tapušajiem likumu grozījumiem stājās spēkā jūnija sākumā vai jūlijā.