Jans Lidēns Lietišķajai Dienai vērtē ekonomikas tendences Latvijā un pasaulē.
Mēs nekad neesam runājuši par iespēju pārdot [Latvijas lielāko banku] Hansabanku, ekskluzīvā intervijā Lietišķajai Dienai stāsta tās mātesbankas Swedbank prezidents Jans Lidēns. Šādas spekulācijas, kā Diena jau rakstīja, izskanēja janvārī.
Viņš tic, ka Hansabankai situācija ar sliktajiem kredītiem ir labāka nekā vidēji tirgū, "jo mums Latvijā ir ļoti kompetenta organizācija, kas pārliecinās, ka mēs pielietojam labāko praksi". Tomēr arī Swedbank līdzīgi kā SEB veido uzkrājumus negatīvam scenārijam: "Mēs tos veidojam, lai būtu sagatavoti negatīvām situācijām, kas var notikt. Mums jāsargā savs uzņēmums!" Arī Zviedrijas SEB grupas (trešā lielākā banka Latvijā) prezidente Annika Falkengrēna intervijā Dienai iepriekš pauda, ka Latvijas kredītportfeļa kvalitāte ir laba un patlaban nav pamata bažām, ka tā varētu pasliktināties.
Tomēr J.Lidēns arī nedomā, ka Latvijai draud tā saucamā smagā piezemēšanās. Latvijas centienus piebremzēt pārkarsušo ekonomiku un ievirzīt to jaunās sliedēs viņš vērtē pozitīvi, taču uzsver — galvenais ir pasākumu ieviešana. Patlaban viņu vairāk uztrauc, lai pasaules finanšu krīze neizplatās arī uz citām nozarēm. "Mums jābūt pilnai ainai, kur ir sliktie aktīvi. Tādēļ bija saasinājums pirms jaunā gada, pirms ceturtā ceturkšņa rezultātu paziņošanas. Protams, ir satraucoši, ka tik daudzas finanšu institūcijas paziņo par tik lieliem zaudējumiem. Bet ceru, ka tad, kad tas tiks izdarīts un viss būs skaidrs, būs finanšu krīzes beigas."
***
Fragmenti no intervijas ar Janu Lidēnu
Kas tagad [ekonomikas sakārtošanai] jādara?
Ekonomikas nelīdzsvarotība — budžeta deficīts, inflācija, eksporta izaugsmes turpināšanās — ir ļoti svarīgi jautājumi. Arī bankām jābūt ļoti atbildīgām un ilgtermiņā orientētām — mēs gribam, lai mūs par tādām uzskata.
Mēs turpināsim atbalstīt klientus Latvijā, taču atbildīgā veidā. Mēs neatbalstīsim spekulācijas! Neatbalstīsim biznesa projektus, kas nav labi. Taču atbalstīsim klientus, lai tie var īstenot savus oriģinālos plānus.
Pēdējie dati rāda, ka jūsu tirgus daļa aktīvu un kredītu jomā Latvijā samazinās. Kāda būs jūsu stratēģija?
Mūsu stratēģija ir arī turpmāk būt lielai bankai. Mēs vēlamies sabalansētu ainu — nevēlamies palielināt kreditēšanas apjomus, ja tas nenāk par labu valstij. Mums ir lielas tirgus daļas, un tās vēlamies nosargāt, ne obligāti tagad palielināt.
Kādu izaugsmi plānojat šim gadam privātpersonu hipotekārajā kreditēšanā?
Temps samazināsies, jo ekonomika bremzējas. Pagājušajā gadā kopējais kredītportfelis pieauga par 37%, šogad izaugsme varētu būt zem 20%.
Kā būs ar uzkrājošajiem produktiem?
Tagad kādu laiku visiem nedaudz trūks naudas — cilvēki pieraduši pie pašreizējās pirktspējas un, ja nepelnīs tik daudz, cik cerēja, "iegrābsies" uzkrājumos. Taču uzkrājumiem ir tendence augt, un mēs to atbalstīsim. Es tiešām nezinu, vai neto būs pieaugums vai samazinājums. Ceru, ka pieaugums.