"Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija degvielas un mājsaimniecības preču cenu samazinājumam, kā arī pārtikas preču kāpumam – lielākais sadārdzinājums bija dārzeņiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. "Rezultātā gada inflācija ir noslīdējusi līdz 2.2% un saglabā lejupejošu virzienu."
iņš norāda, ka pamatā šīs tendences nosaka ārējie faktori jeb vājā pasaules ekonomika izaugsme un atspoguļojas gan pārtikas produktu, gan energoresursu cenu kritumā. Tomēr Latvijas patērētājs vēl būšot spiests saskarties ar iepriekšējo periodu cenu kāpumu efektu dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu veidā, ko nelielā apmērā, vismaz teorētiski, varētu kompensēt PVN likmes samazināšana.
"Sagaidāms, ka inflācijas tālāko gaitu un arī eiro kritērija izpildes iespējamību lielā mērā izšķirs ārējie faktori. Tie paši faktori, kas spēlē par labu cenu kritumam - vārgā ekonomika, var izspēlēt pretēju efektu. Šajā gadījumā jaunas svārstības izejvielu cenās var radīt ekonomikas veicinošānas pasākumi, kas visdrīzāk izpaudīsies kā papildus naudas drukāšana. Tāpat nedrīkst aizmirst ģeopolitisko risku augsto līmeni, kas situāciju var mainīt ļoti pēkšņi," skaidro D. Gašpuitis.