Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.
2012.gada 2.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir palielinājies par 1%. Divas trešdaļas (66,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 70,9%, bet sieviešu – 62,6%.
Kopumā valstī bija nodarbināti 877 400 cilvēku (55,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 4,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Nodarbināto iedzīvotāju skaits, kā arī to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2011.gada 2.ceturksnī attiecīgi 858 500 cilvēku un 53,8%), gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2012.gada 1.ceturksnī bija 857 600 cilvēku un 54,5%). Saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauts 7 100 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, t.i., bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām” vai programmā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”.
Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 51% un 49%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Pusei (49,9%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2012.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 168 900 darba meklētāju jeb 16,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2.ceturksni, kad darbu meklēja 177 300 cilvēku un to īpatsvars bija 17,1%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, darba meklētāju skaits ir nedaudz palielinājies (2012.gada 1.ceturksnī tas bija 166,7 tūkst. cilvēku), savukārt samazinājies darba meklētāju īpatsvars (2012.gada 1.ceturksnī tas bija 16,3%). Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 17,2% un 15,1%.
Nedaudz vairāk kā puse (91 400 jeb 54,1% cilvēku) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 4 200 Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2012.gada 2.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 143,4 tūkst. jeb 84,9% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 151 700 cilvēku un 85,6%.
Daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīta par darbaspēku (nodarbinātie un darba meklētāji) ir ekonomiski neaktīvi (pensionāri, skolnieki, studenti, mājsaimnieki/-ces, invalīdi, ilgstoši darbnespējīgi iedzīvotāji u.c.). 2012.gada 2.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 527 800. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 5,7%.
2012.gada 2.ceturksnī gandrīz pusi (46,4%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs ceturtais (26,8%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (8,9%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, kā arī tikpat daudz ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimniekiem.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 25 400 (4,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2011.gada 2.ceturksni, šo cilvēku skaits ir samazinājies par 8 200.