Tverijons: iedzīvotājiem nav pamata ņemt ārā naudu no bankām

Gribi pelnīt vairāk, ieguldi ieguldījumu fondos, bet ir jāsaprot, ka 100% garantijas nav - vari vinnēt un vari arī zaudēt. Uzskatu, ka jebkuru brīvu latu labāk krāt nebaltām dienām, nekā turēt zem spilvena un iespaidoties no baumām," viņš sacījis.Tverijons laikrakstam arī atgādinājis - pat ja kāda banka pēkšņi nonāk grūtībās, atbilstoši noguldījuma garantiju likumam minimāli garantēta summa, ko cilvēks par noguldījumu katrā bankā var saņemt, ir 14 tūkstoši latu. Pēc statistikas datiem - tikai 2% fizisko personu noguldījumi ir lielāki par 14 tūkstošiem latu.Tverijons uzsvēris, ka Latvijā banku stāvoklis ir vairāk nekā stabils. "Un par to liecina dažādi svarīgi cipari. Piemēram, viens no būtiskākajiem banku stabilitāti raksturojošajiem rādītājiem ir likviditāte (spēja savlaicīgi un bez zaudējumiem izpildīt saistības pret noguldītājiem). Latvijas banku likviditāte ir 50,7%, kad normatīvs prasa 30%," viņš norādījis.Komercbanku asociācijas vadītājs skaidrojis, ka pasaules finanšu tirgos notikušo satricinājumu cēloņi bija saistīti ar likviditātes trūkumu un bankrotējušo banku apjomīgajiem ieguldījumiem sarežģītos finanšu instrumentos, bet Latvijā nav nevienas bankas, kas ir pakļauta šāda veida krīzei."Tāpat Latvijas komercbankām pašu kapitāls pārsniedz minimālo kapitāla prasību. Likums nosaka, ka kapitāla pietiekamības rādītājam jābūt 8%, Latvijas bankām tas ir virs 12 procentiem. Tas nozīmē, ka šodien kapitāla pietiekamība bankās ir par 52% lielāka, nekā to prasa likums. Tādēļ varu droši apgalvot, ka nevienai bankai nepatikšanas nedraud," "Latvijas Avīzei" teicis Tverijons.Viņš pastāstījis, ka ASV un dažām Eiropas bankām problēmas parādījās tikai tā iemesla dēļ, ka bankas daudz līdzekļu izvietoja hipotekārajās ķīlu zīmēs, kuras bija izlaistas apgrozībā. Tās skaitījās ļoti likvīdas, ar augstu vērtību pēc starptautiska audita un reitinga kompāniju atzinumiem. Kad šo papīru vērtība kritās, tad bankām, kuru portfeļos bija ļoti liels ASV vērtspapīru īpatsvars, bilancē atspoguļojās zaudējumi. "Latvijas bankās šādu papīru īpatsvars ir tikai 9,2 miljoni dolāru. Uz miljardu lieliem aktīviem, kas ir mūsu bankām, deviņi miljoni ir kā piliens jūrā," sacījis Tverijons.Jautāts, kam ir izdevīgas baumas par iespējamajām atsevišķu banku finanšu problēmām, Tverijons atzinis, ka šīs baumas var pielīdzināt pērnā gada runām par lata devalvāciju - arī tām baumām nebija un joprojām nav nekāda pamata, tomēr tās nostrādāja un daļa cilvēku savus noguldījumus latos mainīja pret eiro."Kas attiecas uz banku, tad tā var būt spekulantu vai konkurentu negodīga darbība, kuras mērķis ir pazemināt bankas akciju cenas. It sevišķi tādas baumas stipri ietekmē lielas komercbankas, kuru akcijas kotējas tirgū. Starp citu, aizvadītajā nedēļā biju konferencē Viļņā un tur satiku savus kolēģus. Izrādās, arī Lietuvā un Igaunijā bija izplatītas nepamatotas baumas par "Swedbank". Acīmredzot kāds spēlējas," avīsei sacījis Tverijons.Aģentūra BNS jau rakstīja - lai atjaunotu uzticību banku sistēmai, Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri otrdien apspriedē Luksemburgā vienojās palielināt banku noguldījumu garantiju griestus no pašreizējiem 20 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem eiro (no 14 tūkstošiem līdz 35 tūkstošiem latu).Lai gan pēdējās nedēļās Eiropā finanšu krīze vēršas plašumā, līdz šim nebija īstenota koordinēta ES mēroga reakcija uz notiekošo, un dalībvalstis centās ierobežot satricinājumus tikai ar nacionāla mēroga pasākumiem. Vairākas valstis ar Īriju priekšgalā ir noteikušas 100% garantiju visiem depozītiem.