Diemžēl Latvijas gadījumā šīs pašas neformālās aplēses ir ievērojami drūmākas. Tiek lēsts, ka vairumu Latvijas iedzīvotāju no bankrota šķirtu tikai viena mēnešalga. Tātad pietiek vienu mēnesi nesaņemt atalgojumu, lai sāktos nopietnas finansiālas grūtības. Lielai daļai Latvijas tas nozīmētu ne tikai neatmaksātus ikmēneša komunālos maksājumos, bet arī neizpildītas parādsaistības pret dažādām finanšu pakalpojumu iestādēm.
Ik gadu tiek noslēgts pat pusmiljons jaunu līgumu par līzingiem, īstermiņa aizdevumiem un dažāda veida patēriņu kredītiem. Iedzīvotāji ļoti labprāt īstermiņa finansiālus ierobežojumus risina ar jaunu kredītsaistību palīdzību. Bieži vien ilgtermiņa – hipotekārā kredīta – atmaksu apgrūtina vairāki īstermiņa kredīti. Turklāt, uzņemoties jaunas saistības, pirkuma veikšanas impulss mēdz būt stiprāks par loģisku izsvēršanu, cik lielu kredītu, par kādu summu un uz kādu termiņu kredīta ņēmējs patiesībā var atļauties.
Šī procesa ēnas puse ir algas pārvēršanās nevis par ienākumu avotu, bet gan par līdzekļiem kredītu atmaksai. Bieži kredītu atmaksa tiek vēl vairāk novilcināta, izvēloties maksāt tikai ikmēneša procentus. Ar laiku tas izraisa pieraduma stāvokli un maldīgu sajūtu, ka finansiālās iespējas ļauj uzņemties jaunas kredītsaistības.
Savukārt, ņemot kredītus ārvalstu valūtās, nopietni jāizvērtē ne tikai procentu likmes, bet arī valūtu cenu svārstību risks. Tas ir ļoti nopietns faktors, ja, piemēram, ienākumi tiek gūti latos, bet kredīts izteikts eiro vai kādā citā valūtā. Svarīgi atcerēties, ka pagaidām nav zināms galīgais termiņš, kad Latvija pievienosies eiro zonai.
Gluži kā valstu budžetiem, arī individuālu mājsaimniecību vai privātpersonu gadījumā parādsaistības nedrīkst pārsniegt finanšu iespējas (ienākumus vai uzkrājumus). Šai vienkāršajai patiesībai ir tendence piemirsties patēriņa eiforijas apstākļos, kad strauji augoši ienākumi un arvien brīvākas kredītu ņemšanas iespējas, ļauj īstermiņā uzlabot sadzīves apstākļus. Ar šādiem secinājumiem, analizējot patērētāja psiholoģiju un motivāciju, klajā nākusi valsts vecākās bankas – “Latvijas Krājbankas” - Tautsaimniecības procesu analīzes grupa.
Lai gan šāda uzvedība daudzējādā ziņā līdzīga patērētāju uzvedībai vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas iedzīvotāji veic tādus pašus pirkumus (sadzīves elektronika, mājoklis, apģērbs, pārtika), taču viņu ienākumu līmenis ievērojami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas noteikti nenozīmē atteikšanos no dzīves līmeņa uzlabošanas, taču iedzīvotājiem nopietni jādomā par saprātīgām izvēlēm un uzkrājumu veidošanu.
Latvijas Krājbankas Tautsaimniecības procesu analīzes grupa secina, ka lielāka uzmanība pievēršama patērētāju izglītošanai par viņiem pieejamajiem finanšu instrumentiem, saprātīgai kredītu plānošanai un uzkrājumu veidošanai.
Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu izmantot ne tikai banku sniegtās kreditēšanas iespējas, bet arī uzkrājumu veidošana (dažādu veidu depozītos) vai ienākumu daļas novirzīšanu dalībai kādā no Latvijas banku vai ārvalstu kompāniju piedāvātajiem investīciju fondiem, nepiemirstot pievērst pastiprinātu uzmanību to uzticamībai un reputācijai. Šādi uzkrājumi ļauj pilnībā vai vismaz lielā mērā kompensēt inflācijas pieaugumu.
Iedzīvotājiem nevajadzētu sevi maldināt ar augsto inflāciju, izmantojot to par attaisnojumu nepārdomātām finansiālām darbībām. Iegādātās preces vērtība vairumā gadījumu (atskaitot šī brīža situāciju nekustamo īpašumu tirgū) saruks ievērojami straujāk, nekā depozīta noguldījums vai dalība viskonservatīvākajā no ieguldījumu fondiem.
Pat salīdzinoši neliels uzkrājums padara cilvēku finansiāli stabilāku un dod viņam lielāku “manevrēšanas brīvību”.
Imants Frederiks Ozols
Latvijas Krājbankas
Komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālists
Mob. tālrunis: 25916519
Tālrunis: 7092073