Atjaunotajā Fītinghofa namā no vecās godības palikuši gan pārsvarā tikai ārējie mūri, jo tas bija uz sabrukšanas robežas. To, kas palicis no vecā interjera, gandrīz visu var apbrīnot publiski — tie ir atjaunotie ārējie logu rāmji un smalki grebtās trepes, ko var apskatīt veikalā New Yorker. Pārējo nāksies vērot no ārienes, jo dzīvokļi ēkā ir ļoti dārgi — kopumā 12 par vidēji 5500 eiro kvadrātmetrā. Apartamentos var nokļūt caur pieklājīgām kāpņu telpām. Pat mazākās dzīvojamās platības uz ēnainās Vāgnera ielas ir saules pielietas, savukārt ēnainās iekšējās ēkas terases liedz ne vien sauli, bet arī Vecrīgas ellišķīgi trokšņaino jezgu. Tai pat laikā var apšaubīt mēģinājumu dzīvokļos imitēt buržuāzisku šiku ar vecīgi greznām apdarēm. Redzot šo Rīgai tik ekskluzīvi atjaunoto namu, atliek vien vēlēties/sapņot, lai kaut pietuvinātu rūpīgumu piedzīvotu arī citas šķietami bezcerīgas ēkas, piemēram, reiz skaistais agrīnā jūgendstila nams, kas brūk uz Dzirnavu un Čaka ielas stūra.
Fītinghofa nams
- Attīstītājs: Valērija Barjera nekustamie īpašumi
- Arhitekts: Projektēšanas birojs Arhis, Jānis Zvejnieks
- Ģenerāluzņēmējs: SIA Velve
- Finansētājs: Parex Banka
- Dzīvokļu skaits: 12
- Dzīvokļu platība: 51—164 m2
- Dzīvokļu cena: vidēji 5500 eiro/m2
- Plānots nodot ekspluatācijā: 2008.gada pavasaris
Ekspertu vērtējums
Ar * nevērtē Pēteris Blūms, arhitekts
Ārējais iespaids kopumā labs: apjoms, fasāžu arhitektūra, dekors saglabāti. Īpaši gribas uzsvērt logu koncepciju — fasāžu daļā saglabāta lielākā daļa oriģinālo logu, pārējie veidoti autentiski. Tas ir ļoti uzteicams veikums. Patīkams ēkas kolorīts, kurā veiksmīgi apvienojas tipiskais — eklekticismā iemīļotā monohromija un laikmetīgie oranžo logu akcenti, ēkas toreizējo īpašnieku zeltītie iniciāļi. Pirms Pirmā
pasaules kara dekoratīvā kartuša uz ēkas stūra tika izmantota reklāmas tekstiem. Žēl, ka tagad tā vispār nav pamanāma un krāsota fasādes pamattonī. Nav ievērots nosacījums, kas Rīgas jumtu ainavā aizliedz eksponēt jumta plaknes — Velux logus. Tas ir skumīgi, jo šis jumts redzams no daudziem punktiem.
Pagraba publiskajās telpās gan nekas neliecina, ka te ir kaut kas vecs, bet esot kāda telpa ar velvēm, kas publikai laikam nav paredzēta. Spēcīgais kontrasts starp izteikti mūsdienīgo interjeru un vienīgo vecās mājas reliktu — kāpņu telpu ar visām eklektikas laika koka kāpnēm, dekoratīvo apdari, lustru — izdevies pārliecinoši un ir laba koncepcijas serde un pipariņš.
Uzbāzīgi krīt acīs nevērīgi izvietotās pieplūdes gaisa redeles, ko varēja iekombinēt mazāk uzkrītoši vai vismaz retušēt. Kaitinoši, kad rūpīgi izstrādātas XVIII gs. logu apkalumu kopijas pie šī paša laika ozolkoka logu kopijām skrūvē ar visprastākajām skrūvēm ar krustiņrievām. Tas ir kā mersedesu aizslēgt ar piekaramo atslēgu no Latgalītes uteņa.
Augšējo stāvu dzīvokļos nav jārunā par kultūras pieminekļu saglabāšanu, gan jau būs, kam patiks. Tomēr eklektisku griestu rozešu, profildzegu kombinācija ar bagātīgu griestu aprīkojumu (gaismas armatūra, vēdināšanas atveres ar koka restītēm, dūmu detektori utt.) mazā telpā nav manā gaumē. Būtu ļoti labi, ja tur dzīvos reāli cilvēki, kas veidos Vecrīgas nākotnes populāciju. Gribu uzsvērt gandarījumu par to, ka šī ēka ar vēl nesen bezcerīgu izdzīvošanas iespēju tomēr ir atdzīvojusies kā vērtīgs atguvums.
* * * Pēteris Bajārs, arhitekts
Fītinghofa nama greznums pretstatā tā nožēlojamam tehniskajam stāvoklim ir liels izaicinājums gan attīstītājam, gan arhitektam. Ne viens, ne otrs ar to līdz galam nav spējuši tikt galā. Vienīgās patiesās vērtības ir ēkas pirmie divi stāvi. Detaļas, kuras iespējams saglābt — vēsturiskās kāpnes, vecie mūri — rūpīgi restaurētas. Tur, kur senatnes elementi zuduši, to vietā moderni materiāli un mūsdienīgas celtniecības metodes.
Cita aina vērojama augšstāvos. Īsti nav skaidrs, kāpēc ar riģipša lētumu radīt neglābjami bojā gājušā spožuma vārgu atblāzmu? Griestu ģipša karnīzes var vērtēt ar tīk/netīk. Taču te manāmas arī ventilācijas tehniskās apkopes lūkas dzīvokļos, kuru tirgus cena ir 5000—7000 eiro/m2! Pagalma fasādes būvētas no jauna. It kā varētu izpausties, bet nē — atkal blokmāju fasāžu estētika. Jumta stāvā skatu pa logu aizsedz karnīze. Ar maniem 187 cm pāri tai neredzu. Piecas zvaigznes par ēkas pirmajiem stāviem, viena — par trim augšējiem.
* * * * * Andrejs Ģelzis, arhitekts
Apskatot pirmos trīs stāvus, var pārliecināties, cik ērti var plānot ēkas, ja nav jāievēro Rīgas vēsturiskā centra apbūves noteikumu prasība saglabāt iekšpagalmu. Ne tikai veikala telpu sienu baltais lakonisms, restaurētā vēsturiskā kāpņu telpa un veikala izkārtojums, bet galvenokārt stiklotais lifts liecina par to, ka Rīgā ienāk interjeri, par kuriem pirms vēl nedaudziem gadiem varējām priecāties tikai Vācijā, Somijā vai Francijā.
Dzīvojamie stāvi demonstrē augstas kvalitātes dzīvokļu plānojumu, kas raksturīgi ar katra kvadrātcentimetra lietderību, negaidīti saulainām telpām un gaumīgu pamatmateriālu izvēli. No ielas paslēptais bēniņu stāvs atraisa emocijas. Virsgaimas logu radīta saules cepešpanna ar datorspēļu cienīgu "aizfasādes" galeriju, no kuras tomēr var rast iespēju apskatīt apkārtējo jumtu ainavu.