Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkritije

Interesi investēt Latvijas Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkritije, svētdienas vakarā ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. 

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredz vienu un to pašu. Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 miljonus latu un iegūst Krājbanku īpašumā. 

Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus. 

Sanācijas plāna iesniedzējs ir bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. 

"Kopējais investīciju apjoms ir 158 miljoni latu. No tiem daļu paredzēts investēt kapitālā, daļu tiek paredzēts investēt, lai nodrošinātu likviditātes prasību izpildi," skaidroja Zalāns.

Potenciālais investors Krājbankā Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā ir Krievijas finanšu korporācija Otkritije. Tās akcionāru vidū ir Krievijas valsts tehnoloģiju uzņēmuma Rosnano vadītājs Anatolijs Čubaiss. Pērnā gada vidū šis koncerns vēlējās Latvijā pirkt GE Money banku, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija šo darījumu liedza.

Tagad Otkritije Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā prasa kontroli pār Krājbanku, tajā ieguldot 38 miljonus un 120 miljonus latu aizdodot. No valsts tiek prasīts daudz vairāk – uz desmit gadiem atteikties no 350 miljoniem latu, ko Noguldījumu garantiju fonds izmaksāja kompensācijās noguldītājiem. Kā otrs risinājums tiek piedāvāts daļu no šīs summas norakstīt zaudējumos. 

Sanācijas plāna autori noliedz, ka aiz tā stāv Antonovi. Tomēr tieši šonedēļ, kad plāns tika iesniegts, Rīgā atkal ieradās bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs. Viņš cildināja iespējas, ko valstij sniegs Krājbankas sanācija un brīdināja, ka bankrots būs neizdevīgāks.

“Mēs piedāvājām sanācijas plānu, tas ir pilnīgi reāls. Es esmu pārliecināts, ka, ja to pieņems, tad valsts tikai iegūs ekonomiski,” uzskata Aleksandrs Antonovs, bijušais Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Ne Antonovs, ne Zalāns nepiemin to, ka viņu sanācijas plāna gadījumā Noguldījumu garantijas fondam vairs nebūs pirmās tiesības uz aktīviem, kā tas būtu bankrota gadījumā. Bankā ieķīlātie īpašumi interesē gan Antonovus, gan jaunatrastos investorus.

Investoru interese par bankas sanāciju nav saistāma tikai ar bankas plašo filiāļu tīklu. Iespējamos bankas atjaunotājus interesē arī tās aktīvi. Viens no tiem ir Rīgas vagonbūves rūpnīca. Valdība ir sprīža attālumā no līguma ar šo rūpnīcu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Visa Rīgas vagonbūves rūpnīcas manta ir ieķīlāta Krājbankā.

RVR divu trešdaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrēts ofšors. Tas savas daļas ieguva pirms diviem gadiem - piecas dienas pēc tam, kad Antonoviem piederošā banka rūpnīcai izsniedza piecu miljonu kredītu. Vai rūpnīca īstenībā pieder Antonoviem, ģimenes pārstāvis skaidru atbildi nesniedza.

"Tas ir bankas klients. Personīgi man ar to nav bijusi saistība. Es nodarbojos ar pavisam citām tēmām," raidījumam norādīja Aleksandrs Antonovs. Uz jautājumu, vai rūpnīcas īpašnieks nav viņa dēls, Vladimirs, Antonovs seniors atbilēja: "Nezinu."

Vizītes laikā Rīgā Antonovs seniors devās uz prokuratūru. Nekā Personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka Antonovi vēlētos piedāvāt viņu rīcībā esošās ziņas par Latvijas oligarhu nodarījumiem, apmaiņā pret ģenerālprokurora lēmumu atcelt kriminālapsūdzību. Nekas konkrēts šajā jomā gan neesot vēl runāts.

"Kas attiecas uz Vladimiru Antonovu, tad pagaidām viņš šādu informāciju, kas būtu vērtējama kā sadarbošanās ar izmeklēšanu vai kaitējuma atlīdzība, nav sniedzis. Līdz ar to patreiz nav nekāda pamata vispār šādu jautājumu apspriest. (..) Likums ir noteicis, ka gan sadarbība ar izmeklēšanu, gan kaitējuma atlīdzība, uzskatāma par atbildību mīkstinošu apstākli un viennozīmīgi, ka šāda rīcība tiek ņemta vērā," Nekā Personīga norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mazāk runā, vairāk dari!(6)

Lielais plāns – ar pašreizējo biznesu izvērsties pasaules tirgū un atvērt ražotni Amerikā, kur uzietajā uzņēmējdarbības nišā patlaban atrodams visvairāk klientu, atklāj Edgars Dimants. Viņam ir t...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses