Soleville Pļavniekos, Ulbrokas ielā
- Attīstītājs: B.S.R. Scorpio Group
- Projektētājs: arhitektu birojs Arhis, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis, Vilnis Uzors
- Projektēšanas stadija: skiču projekts, patlaban tiek izstrādāts tehniskais projekts
- Būvuzņēmējs: pagaidām nav izvēlēts
- Zemes gabala platība: 10,4 ha
- Māju skaits: 21 (15 no tām daudzstāvu dzīvokļu ēkas)
- Dzīvokļu skaits: ap 2500
- Stāvu skaits: 2—17 (pārsvarā 17 stāvu ēkas)
- Autostāvvietu skaits: 3000
- Plānotais realizācijas laiks: 2007.—2013.gads
Jauni mājokļi 6—8 tūkstošiem rīdzinieku, četri bērnudārzi, poliklīnika, sporta centrs, peldbaseins, tirdzniecības centri, kā arī laba ainavu arhitektūra — ja tiks uzcelts tas, kas šobrīd sola arhitekts Andris Kronbergs un Soleville attīstītājs B.S.R. Scorpio Group, tā pēc gadiem desmit varētu izskatīties pagaidām neapbūvēti desmit hektāri pļavu starp Pļavniekiem un Ulbroku.
Vēriena ziņā šis ir viens no lielākajiem projektiem Rīgā, faktiski jauns mikrorajons. (Par vēl lielāka apjoma projektu Skanstes ielā novembra sākumā paziņoja SIA Merks. Taču, spriežot pēc preses konferencē teiktā un publiski pieejamajiem materiāliem, pašiem attīstītājiem vēl nav īsti skaidrs, ko viņi Skanstes ielā grib attīstīt.)
Arhitekts: projektējam vidi
B.S.R. Scorpio Group Latvijas tirgū ienāca pirms diviem gadiem, vispirms no Vestabalt nopērkot projektu Metropolia — jau būvēt un tirgot iesāktās dzīvojamās piecas 17 stāvu dzīvojamās mājas Imantā. Šis ir B.S.R. Scorpio Group otrais projekts mūsu valstī. Kā stāsta kompānijas pārstāvis Latvijā Jorams Kedems, konceptuāli līdzīgus projektus — jaunas pilsētas daļas — tā jau ir attīstījusi arī citur Austrumeiropā, piemēram, Krakovā. Uzņēmuma mājas lapa vēsta, ka nekustamo īpašumu attīstīšanā tam ir 40 gadu pieredze Amerikā, Tuvajos Austrumos, Eiropā.Jauno mikrorajonu projektē arhitektu birojs Arhis, kas līdz šim strādājis tikai ar sabiedriskajām ēkām (Latvijas Banka, Lidosta Rīga), bet mājokļu projektēšanā nav iesaistījies. Arhitekts Andris Kronbergs savu jāvārdu šim projektam pamato ar to, ka «saistīja tukšā vieta un tas, ka netiek pieprasīti pliki kvadrātmetri, bet gan sociāla vide». Projekts savā izmērā ir tik liels, ka tas rada iespēju veidot vidi ne tikai dzīvošanai, bet arī sabiedriskām funkcijām. «Mēs zinām, kas mums jābūvē, lai tā vide būtu pareiza un transporta risinājumi pamatoti.»
17 stāvu mājas
Kā stāsta A.Kronbergs, jaunais dzīvojamais rajons būs perimetrāls kvartāls ar vienkāršu orientāciju. Dzīvojamās ēkas tiks izvietotas lokā uz pakalniem, veidojot zaļu, tikai gājējiem paredzētu iekšējo parku. Satiksme novirzīta pa projekta ārējo perimetru — galvenās iebrauktuves no pilsētas vedīs pazemes autostāvvietās. Mikrorajona iekšējā teritorijā iebraukšana ar auto nav paredzēta. Teritoriju apjozīs līdz 17 stāvu augstas dzīvokļu mājas ar divu līmeņu autostāvvietām zem tām. Ēku būtība ļoti vienkārša — stūros lielās dzīvojamās istabas un papildinājums — terase vai lodžija. Katrai mājai viena kāpņu telpa un trīs lifti. A.Kronbergs: «Šajā vietā atļauta 17 stāvu apbūve — visiem pasūtītājiem tas šķiet interesanti un arī šis pasūtītājs nav izņēmums.» Kā pāreja uz rajona centra zemo sabiedrisko apbūvi plānotas 4—5 stāvu dzīvojamās ēkas, bet centrā — ēkas, kas vajadzīgas rajona sociālajai dzīvei — bērnudārzi, veikali, sporta centri un laukumi, peldbaseins, poliklīnika utt. Atpūtas un komerctelpu kompleksu mikrorajona centrā plānots pārsegt ar stikla pārsegumu. No Lubānas ielas puses kā ieejas motīvs mikrorajonā un vienlaikus darba vietu nodrošinātājs plānota viena biroju ēka.Projekta mārketinga kampaņu attīstītājs plāno sākt šā gada pirmajā pusē, bet celtniecību, kas paredzēta sešās savstarpēji neatkarīgās fāzēs, paredzēts uzsākt 2007.gada otrajā pusē. Kopumā projektu plānots pabeigt 2013.gadā.
Eksperti vērtē
Pēteris Bajārs, arhitekts
Uz katru lietu var skatīties divējādi. Var priecāties par Soleville saukli — pilsēta pilsētā — un atzinīgi novērtēt, ka līdz ar dzīvojamo apbūvi projektā īsteno sporta centru, tirdzniecības pakalpojumus un bērnudārzus. No otras puses — tā ir tikai normāla prakse šāda mēroga projektus papildināt ar tam atbilstošu sociālo infrastruktūru.
Ir iespēja priecāties par plašajiem gājēju celiņiem, kas rūpīgi seko galvenajām cilvēku plūsmām kvartāla iekšienē, kā arī baudīt no transporta atbrīvoto teritoriju. Un tad atskārst, ka iedziļinātās tranšejas (galvenās plūsmas ieskauj apzaļumotas autostāvvietu sienas) neko citu par vēlmi ātri nokļūt no punkta A uz punktu B un vēlāk dzīvokli C nerada.
Var baudīt krāsainu stiklu ieskautās daudzstāvu ēku lodžijas, kas atdzīvina torņu fasādes. Tai pašā brīdī apzināties, ka, atmetot stikla paneļus, pāri nepaliek nekas vairāk kā tipiskā Pļavnieku «estētika». Pareizināta ar sešpadsmit. Jo tieši tik torņu sliesies Soleville pļavā.
Uz visu var skatīties divējādi. Soleville ir ļooooooti liels projekts un, kā atzīmēja kompleksa arhitekti, tiekot līdz finiša atzīmei, daudzas lietas ēku arhitektūrā var mainīties. No otras puses — projektētāji ir Arhis. Un viņi ir jomas līderi. Bet no līderiem gaida perfektus risinājumus. Pat tik agrīnā un konceptuālā skiču stadijā.
Andrejs Ģelzis,arhitekts
Pēc pārliecinošās un profesionālās projekta prezentācijas ielūkojos pilsētas attīstības plānā, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc pilsētas nomalē, kur citi būvē mazstāvu ciematiņus, paredzēts hiperblīvs dzīvojamo augstceltņu puduris. Redzams, ka gruntsgabals paredzēts kā perspektīva pilsētas centru apbūves teritorija. Tāpēc arī izcili liels apbūves augstuma un blīvuma potenciāls. Lasu — izmantošanas veids ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām funkcijām, komerciāla rakstura darījumu iestādes: bankas, viesnīcas, biroji, kantori, gadatirgi, konferenču un izstāžu zāles. Dzīvojamā funkcija 30—70% robežās no kopējā.
Atceroties projektā minētos datus par sabiedriska rakstura objektu klātbūtni plānos, pacilātību nomaina ikdienišķums. Veikli sacerēti skaitļi un skices, lai publiski mīkstinātu projekta kaili komerciālo un tiesiski diskutablo raksturu.
Tuvojoties Jaunajam gadam, esmu gatavs atkal un atkal skatīties Rjazanova filmu Vieglu garu. Vai Deglava ielas galā radītā dzīvojamā vide atšķirsies no tām ēkām Maskavā un Pēterburgā Celtnieku ielā ar visiem zināmo numuru? Varbūt ar laiku arī šeit turpināsies tradīcija Ziemassvētku vakarā iet ķekatās pa stāviem no dzīvokļa uz dzīvokli un veiksmīgi iemīlēties?
Nevaru vērtēt šo projektu ar punktiem, jo ir amata brāļi, kuri šodien izmisīgi prasa, kas ir laba arhitektūra un arhitekti. Katrs vēlas strādāt pie lieliem un apjomīgiem projektiem. Viņnedēļ būvvaldē manis cienīts un augsti profesionāls latviešu arhitekts teica: mani visvairāk aizskar gadījumi no prakses, kuros es klientam esmu spiests teikt, ka viņa gruntsgabalā es pēc apbūves noteikumiem nevaru uzprojektēt to lielumu, ko viņš ir iecerējis, bet pēc laika redzu, ka cits to ir drīkstējis.