Nekustamā īpašuma uzņēmumu aplēses liecina, ka pieprasījums pēc šādām platībām pārsniedz 100 tūkstošu kvadrātmetru. Saskaņā ar nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio datiem lielāko pieprasījuma daļu (vairāk nekā 80%) pēc industriālajām un noliktavu telpām veido vieglās rūpniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi, bet trešajā vietā ir transporta un loģistikas kompānijas. Visvairāk potenciālie nomnieki interesējas par telpām platībā no 500 līdz 1000, kā arī no 1000 līdz 5000 kvadrātmetriem. Piedāvājums pagaidām nav pietiekams. To apliecina arī ļoti ātra nomnieku piesaiste jaunajiem projektiem - mūsdienīgas noliktavu un loģistikas telpas, pēc speciālistu teiktā, tiek iznomātas gadu vai pat pusotru pirms to būvniecības pabeigšanas. Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Colliers International Komercplatību departamenta direktore Jekaterina Kosmačova skaidro, ka industriālo un noliktavu platību segmentā par pieprasījumu ir diezgan grūti spriest, kamēr nav kvalitatīva piedāvājuma. Piedāvājumā nonākot konceptuāli pareizi izveidotiem projektiem, redzams, ka pieprasījums ir "milzīgs un telpu iznomāšana notiek diezgan viegli". Līdz šim ražošanas un noliktavu telpu tirgū dominēja rekonstruētas padomju laiku ēkas vai jauni objekti, kurus ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumi uzbūvējuši savām vajadzībām. Viena no šādām jaunbūvēm ir Maxima Latvija loģistikas komplekss Ķekavas pagastā, kura otrā kārta pabeigta martā. Skaidrojot nepieciešamību būvēt atsevišķu kompleksu, nevis telpas nomāt, Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš akcentē, ka uzņēmuma izvirzītajām augstajām prasībām pret loģistikas centra tehnoloģijām, atrašanos vietu, drošību, nepieciešamajām platībām nav atbildis neviens no Latvijā esošajiem industriālajiem parkiem. "Lai gan vismaz divi nopietni loģistikas centri Latvijā pašlaik top, mēs nevarējām atļauties tik ilgi gaidīt, un mūsu centrs jau strādā," stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Svarīga nomnieku piesaiste
Salīdzinot ar citiem nekustamā īpašuma tirgus sektoriem, industriālās un loģistikas platības Latvijā ir attīstījušās lēnākos tempos. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir bijis lielākas attīstītāju peļņas iespējas citos segmentos, galvenokārt mājokļu būvniecībā. Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Re&Solution valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors skaidro, ka svarīgs aspekts ir arī riska faktors: "Lai gan daudzi uzņēmumi meklē jaunas noliktavu vai ražošanas telpas, tie bieži nav gatavi parakstīt priekšlīgumus vai uzņemties kādas citas saistības pirms būvniecības, savukārt attīstītāji cenšas piesaistīt enkurnomniekus, kas būtu garantija projekta sākšanai. Uzņēmumi ne vienmēr uzticas attīstītāju solījumiem, savukārt attīstītāji bez šiem priekšlīgumiem baidās uzņemties risku un sākt projektu īstenošanu."
Colliers International arī piebilst, ka daļa no pašlaik pieteiktajiem projektiem nekad netiks īstenoti konceptuālu trūkumu dēļ, kā arī tādēļ, ka attīstītāji nav pietiekami pieredzējuši un, vairākkārt atliekot projektu realizācijas sākšanu, nebauda potenciālo nomnieku uzticību.
R.Nešpors tomēr akcentē, ka pēdējā laikā ir parādījušies attīstītāji, kuri gatavi uzņemties risku un sāk īstenot projektus, negaidot enkurnomniekus. Šādi projekti ir arī Dominante Park un Dommo biznesa parks, kā arī vairāki mazāki objekti. "Pagaidām gan vēl ļoti daudzi attīstītāji labi jūtas mājokļu segmentā un nevar novērot tendenci, ka tie pārietu uz komercīpašumiem. Ražošanas un noliktavu telpu joma ir specifiska un prasa nopietnas zināšanas. Šobrīd var runāt par tendenci, kad uzņēmumi, kuriem pašiem nepieciešamas telpas, ļoti nopietni skatās uz šo segmentu arī kā attīstītāji, plānojot uzbūvēt telpas savām vajadzībām un daļu iznomāt. Nākotnes perspektīvā tā ir laba investīcija un iespējas vēlāk šīs platības pārdot institucionālajiem investoriem," uzskata R.Nešpors.
Pieprasījums saglabāsies
Speciālisti prognozē, ka, saglabājoties valsts ekonomiskajai attīstībai, pieprasījums pēc loģistikas un industriālajām telpām tuvākajos gados būs diezgan augsts. Nekustamā īpašuma attīstītāja Dommo valdes loceklis Valdis Gailītis atgādina, ka ekonomiskā attīstība nozīmē ražošanas, tirdzniecības un arī patēriņa pieaugumu. Tādēļ preču novietošanas vajadzības uzņēmumiem pieaugs ne vien uz veco telpu nomaiņas rēķina, bet arī uz pieprasījuma dabīgā pieauguma rēķina.
R.Nešpors uzskata, ka tuvākajos trijos četros gados nav gaidāms loģistikas un industriālo telpu tirgus piesātinājums, tādēļ attīstītājiem šis segments būs pievilcīgs. "Ņemot vērā pieteiktos projektus, telpu piedāvājums noteikti palielināsies, tomēr, tāpat kā citos komercīpašumu segmentos, tas nenotiks ļoti strauji. Tādi faktori kā nomnieku un attīstītāju nostāja, būvniecības izmaksas un jaudas neļauj prognozēt ļoti būtisku noliktavu un ražošanas telpu piedāvājuma palielināšanos," stāsta R.Nešpors, piebilstot, ka pieprasījumu pēc jaunām telpām veicinās arī daudzu uzņēmumu aiziešana no tām Rīgas teritorijām, kuras tiek apbūvētas ar dzīvojamajiem un darījumu objektiem.
Colliers International prognozē, ka jaunu projektu intensīva attīstība būs Rīgas apvedceļa apkārtnē un pie lielākajām maģistrālēm 20 kilometru rādiusā ap Rīgu. Veiksmīgākie būs projekti tajos pagastos, kas ieinteresēti darbaspēka saglabāšanā un ir gatavi ieguldīt līdzekļus infrastruktūras attīstībā. Uzņēmums prognozē, ka līdz 2007.gada beigām ekspluatācijā varētu tikt nodots ap 200 tūkstošiem kvadrātmetru industriālo un loģistikas telpu. J.Kosmačova atklāj, ka par Latvijas industriālo telpu tirgu diezgan aktīvi interesējas arī vairāki starptautiskie attīstītāji.