Pēdējos gados UNESCO Pasaules mantojuma centrs pievērš uzmanību līdzsvaram starp pilsētu attīstību, ceļot augstbūves, un vēsturisko pilsētu centru saglabāšanu. Komitejas viedoklis arvien sliecas pieņemt kritisku nostāju pret mūsdienu attīstību pasaules mantojuma vietās, jo īpaši vēršoties pret augstbūvēm.
Atkārtotu kritiku pilsētas attīstības plānošanai un menedžmentam šogad saņēma Drēzdene, Tallina, Prāga, Sanktpēterburga un citas pilsētas. Prāgai izteikts pārmetums par plānoto augstbūvju izvietošanu vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Tallinai nosodījums, ka jaunā apbūve aizsedz pilsētas skata koridorus uz vecpilsētu, kā arī samazina pilsētas publisko ārtelpu. Visasākā diskusija bija veltīta Drēzdenei par plānotā tilta būvniecību pār Elbas upi vēsturiskā centra aizsardzības zonā, nopietni apdraudot Elbas ielejas ainavisko unikalitāti. Drēzdenei izteikts stingrs brīdinājums — ja tilts pār Elbu tiks uzcelts pēc tā sākotnējās ieceres, Drēzdene tiks izslēgta no Pasaules mantojuma saraksta.
Šie piemēri rāda, ka galvenais apdraudētais elements mantojuma vērtības pastāvēšanā gandrīz visos Pasaules mantojuma pilsētu vēsturiskajos centros ir vietas vizuālā integritāte — vietai raksturīgā, neatkārtojamā ainavas viengabalainība, kas padara to atpazīstamu un unikālu. Komitejas locekļu starpā valda stingra nostāja, ka jaunajai arhitektūrai un apbūvei ir jāciena esošās vērtības un jārespektē vēsturiskā ainava.
UNESCO komitejas darba kārtībā Rīgas vēsturiskā centra jautājums tiek skatīts kopš 2003.gada. Rīgas vēsturiskais centrs Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts 1997.gadā. Par Rīgas vēsturiskā centra īpašas nozīmes universālajām vērtībām tika atzītas salīdzinoši labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas plānojuma struktūra ar viduslaiku apbūvi, jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kā arī XIX gadsimta koka arhitektūra.