Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.
Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka vadošie amati, tostarp valdes līmenī, prasa pastāvīgu pieejamību. Arī normatīvais regulējums paredz, ka esot valdes locekļa amatā, neatkarīgi no tā, kādā prombūtnē persona ir, personai saglabājas tāds pats juridiskās atbildības līmenis. Visbiežāk šis ir iemesls, kāpēc sievietes darbu valdē pamet, apzinoties, ka bērna kopšanas vai dzemdību atvaļinājuma laikā nespēs nodrošināt tādu iesaisti lēmumu pieņemšanā, kādu paredz tiesiskā atbildība par šo lēmumu sekām. Tas bieži vien attur sievietes ieņemt šos amatus vai veidot ģimeni, pildot šādus amata pienākumus.
“Vēsturiski vadošos amatos ir dominējuši vīrieši, tāpēc to specifisko izaicinājumu risināšana, ar kuriem saskaras sievietes vadošos amatos, tostarp grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ir svarīga sastāvdaļa iekļaujošākas un daudzveidīgākas korporatīvās kultūras radīšanā. Maternitātes atvaļinājuma politika un normatīvais regulējums, kas pielāgots arī vadītājiem, var mainīt šo kultūras normu, līdzsvarojot profesionālo un ģimenes dzīvi. Ir gandarījums, ka tieši satiksmes nozare, kas vēsturiski tiek uzskatīta par “stiprā dzimuma” nozari, ievieš līdztiesīgu un iekļaujošu politiku pat vēl pirms šāds regulējums ietverts Komerclikumā,” uzsver LVRTC padomes priekšsēdētājs Aldis Greitāns.
LVRTC padomes lēmums paredz, ka valdes locekle tiek atstādināta uz noteiktu laiku, bet pēc tam tiks ievēlēta atpakaļ esošajā valdes locekļa amatā, nepārsniedzot pilnvaru termiņu, kas tika sākotnēji noteikts. Šādu kārtību paredz arī Saeimā iesniegtie grozījumi Komerclikumā. Tāpat šāda prakse tiek ieviesta un normatīvi nostiprināta arī citu Eiropas Savienības valstu likumdošanā.
Tas nepieciešams, jo vienlīdzīgai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma politikai vadītājām ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotu sieviešu pārstāvību augstākajos vadošos amatos.
LVRTC šobrīd ir 339 darbinieki. Ievērojot nozares specifiku, 60% no tiem ir vīrieši. 40% no uzņēmuma struktūrvienību vadītājiem ir sievietes. Vidējais darbinieka vecums uzņēmumā šobrīd ir 42 gadi, bet darba stāžs – 10 gadi, kas nozīmē, ka strādājot uzņēmumā sievietes var izdzīvot dažādus dzīves posmus, tostarp, ģimenes dibināšanu un bērna piedzimšanu. LVRTC vēsturiski ir veidota vide, kurā tiek atbalstīti vecāku pienākumi, veicinot ne tikai maternitātes, bet arī paternitātes atvaļinājumu izmantošanu. Tāpat uzņēmumā ir pārstāvētas arī visdažādākās vecuma grupas. Jaunākais LVRTC darbinieks ir 19 gadus vecs, bet pieredzes bagātākie uzņēmumā ir nostrādājuši pat 50 gadus.
“LVRTC ir iekļaujošs uzņēmums. Viena no mūsu vērtībām ir atvērtība, kas nozīmē, ka pieņemam un apzināmies dažādību, esam atvērti un iekļaujoši. Mēs apzināmies, ka mūsu lielākā vērtība ir kompetenti un lojāli darbinieki, neatkarīgi no vecuma un dzimuma. Nodrošinot katram darbiniekam, tostarp, valdes loceklim, taisnīgas iespējas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, mēs katram darbiniekam parādam savu apņemšanos ievērot dzimumu dažādību un ar darbiem demonstrējot mūsu talantīgajām kolēģēm, ka viņas var sasniegt augstāko līdera līmeni, neapdraudot viņu ģimenes vajadzības un vērtības,” norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
LVRTC ir noslēgts koplīgums ar arodbiedrībām, kas paredz virkni ģimenes pienākumus atbalstošu nosacījumu darbiniekiem, kuriem ir bērni, daudzbērnu vecākiem, kā arī vecākiem, kuri audzina bērnus vieni.
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO valdes priekšsēdētāja Irēna Liepiņa norāda, ka iestājas par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu un tiesiskās vides pilnveidi gan ar likumu piemērošanu Eiropas Savienības normu gaismā, gan arī koplīgumiem. Fakts, ka augsta līmeņa vadītājas sievietes, piemēram, izpilddirektores vai valdes locekles, izmanto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, normalizē sieviešu karjeras un dzīves notikumu salāgošanu visos organizācijas līmeņos. “Tas arī mazina aizspriedumus par sievietēm vadošās lomās un parāda, ka uzņēmumi var attīstīties pat tad, ja vadītāji ir prombūtnē ģimenes iemeslu dēļ. Valdes locekļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir arī apliecinājums uzņēmuma apņēmībai nodrošināt dzimumu līdztiesību,” uzsver I.Liepiņa.
I.Opmane -Jēgere uzņēmuma valdē tika ievēlēta 2022. gada augustā, bet LVRTC strādāja jau kopš 2019. gada kā Finanšu un administratīvā departamenta direktore. Pirms darba gaitu uzsākšanas LVRTC I. Opmane - Jēgere strādājusi vadošos amatos finanšu nozarē, esot gan Korporatīvo kredītrisku vadītāja Luminor Latvija, gan Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja DNB Latvija, gan Darījumu atbalsta daļas vadītāja Deloitte Latvia.
LVRTC valdes loceklis Evijs Taube darbu LVRTC uzsāka 2019. gadā kā Datu centru daļas, bet pēc tam Infrastruktūras departamenta vadītājs. 2022. gada novembrī tika ievēlēts LVRTC valdes locekļa amatā. E. Taubem ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze IKT nozarē gan mākoņdatošanas, gan datu bāžu un informācijas sistēmu ieviešanas un pārvaldības jomā, gan projektu un komandu vadībā lielāko Baltijas uzņēmumu IT risinājumu ieviešanā.
Valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols darbu LVRTC uzsāka 2016. gadā kā Komercdepartamenta direktors. 2021. gada 29. novembrī Ģ.Ozols tika ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. Pirms tam divus gadus bijis LVRTC valdes loceklis un no 2019. gada 13. aprīļa līdz 2019. gada 2. septembrim - valdes priekšsēdētājs. Šogad LVRTC padome ievēlēja Ģ.Ozolu valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem no 2024. gada 2. septembra.