Eiropas Savienības (ES) naftas embargo stāsies spēkā šā gada beigās, un tam vajadzētu radīt būtiskāku ietekmi uz Krievijas maksājumu bilanci. Tomēr, pateicoties Krievijas "cietokšņa" stratēģijai un šīs valsts centrālās bankas reakcijai, ar finanšu sektoru saistītās sankcijas nav spējušas radīt Krievijā finanšu krīzi. Tas izskaidro to, kāpēc agresorvalsts ekonomikas kritums ir mazāks, nekā tika gaidīts.
Krievijas t. s. tekošā konta apjoms 2022. gadā patiešām ir būtiski uzlabojies. Pārpalikums (periodā janvāris – septembris) bija 198,4 miljardi ASV dolāru (198,54 miljardi eiro), kas ir par aptuveni 120 miljardiem dolāru vairāk nekā tajā pašā periodā 2021. gadā. Divi galvenie iemesli ir, pirmkārt, nesamērīgi augstās cenas galvenajām Krievijas eksportprecēm – dabasgāzei, oglēm un naftas produktiem –, otrkārt, mazāks importa apjoms kopš kara sākuma šā gada 24. februārī.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 9. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!