"Hansabankas" Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vecākais ekonomists Dainis Stikuts aģentūrai BNS norādīja - IKP pirmā ceturkšņa dati liecina, ka ekonomika attīstījās līdzīgi kā iepriekšējā gadā.
"Turpināja strauji attīstīties uz iekšzemes pieprasījumu orientētie sektori," sacīja Stikuts un piebilda, ka gan tirdzniecībā, gan komercpakalpojumos pieauguma tempi ir zemāki nekā iepriekšējā gada pēdējā ceturksnī (attiecīgi 17,4% un 17,6%). Savukārt būvniecība atkal kāpināja pieaugumu līdz 17% salīdzinājumā ar 13,6% pēdējā ceturksnī pērn.
"Ļoti apbēdina apstrādes rūpniecības (ne)attīstība, jo tas ir Latvijas eksporta pamats - nīkulīgs 2,4% pieaugums ir ļoti vājš sniegums," uzsvēra Stikuts.
Pēc "Hansabankas" vecākā ekonomista teiktā, ir būtiski izcelt, ka šie ir dati par laika posmu pirms inflācijas samazināšanas plāna īstenošanas un īsti neatspoguļo pašreizējo situāciju. "Proti, ir vairākas tendences, kas liecina, ka situācija kvalitatīvi uzlabojas. Jau varam vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma palēninājumu, liecinot par iedzīvotāju patēriņa pieauguma stabilizāciju. Arī nekustamā īpašuma cenu stabilizācija liecina, ka iedzīvotāju optimisms jau stabilizējas. Līdz ar to varam gaidīt, ka IKP pieaugums sāks samazināties. Domāju, ka jau otrajā ceturksnī tas būs mazāks nekā pirmajā," pastāstīja Stikuts.
Savukārt "SEB Latvijas Unibankas" Nozaru un kredītrisku analīzes nodaļas vadītājs Kārlis Danēvičs atzina, ka apstrādes rūpniecības devums IKP pieaugumā bija tikai 0,3 procentpunkti, savukārt tirdzniecības un komercpakalpojumu nozaru devums veidoja sešus procentpunktus no kopējā pieauguma.
"Tas liek secināt, ka Latvijas IKP pieaugums ir ne tikai neveselīgi augsts, bet arī tā galvenais dzinulis ir iekšzemes pieprasījuma palielinājums. Tieši šā iemesla dēļ nevar nepiekrist "Standard & Poor\'s" vērtējumam par Latvijas ekonomiskās attīstības nesabalansētību," skaidroja Danēvičs.
Pēc viņa teiktā, samazinoties iekšzemes pieprasījumam, ir skaidri redzams, ka krasi samazinātos arī IKP pieaugums un būtu nepieciešama pārorientēšanās uz eksportspējīgajiem ekonomikas sektoriem. "Mums ir jāpriecājas par gada inflācijas samazinājumu (kaut vai nelielo), bet ir pagājuši tie laiki, kad mēs varējām būt apmierināti ar IKP pieaugumu virs 10%," klāstīja Danēvičs.
"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova sacīja, ka IKP pieaugums pirmajā ceturksnī pārsniedza sākotnējās prognozes, kas nozīmē, ka ekonomikas attīstības tempi nemazinās.
Viņa norādīja, ka arvien lielākas bažas izraisa ekonomikas attīstības sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm - "rūpniecības pieauguma tempi ir nepieļaujami zemi (tikai 2,4% šogad pirmajā ceturksnī), salīdzinot ar straujo pieaugumu būvniecībā un pakalpojumu sektorā". Ertuganova arī teica, ka Latvijas eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, bet neattīstīta rūpniecība apdraud Latvijas eksportu nākotnē.
"Pašlaik vēl nevar secināt, ka IKP izaugsmes tempi kļūst lēnāki. Tomēr ir acīmredzams, ka energoresursu sadārdzinājums un pārējo izmaksu pieaugums apvienojumā ar darbaspēka trūkumu ir IKP izaugsmi ierobežojošs faktors. Šogad IKP pieaugums varētu sasniegt 9,5-10%," prognozēja Ertuganova.
Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 11,2%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu. IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā - par 15,7%, komercpakalpojumu nozarē - par 10,4%, apstrādes rūpniecībā - par 2,4%, transporta un sakaru nozarē - par 7,6%, kā arī būvniecībā - par 17%.