Februārī rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās bija 288,2 miljoni latu, un tas, salīdzinot ar šā gada janvāri, ir par 3% mazāk. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kritums bija par 2,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,8%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,7%.Februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 1,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 13,4%.Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides palielinājums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 35%, bet lielākais samazinājums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 29,3%._DnB NORD Bankas_ eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka ziņu par apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanos pret janvāri par 2,6% nevar raksturot citādi kā milzu pārsteigumu, turklāt ļoti nepatīkamu. "CSP reģistrētā izlaides samazinājās arī divos iepriekšējos mēnešos, taču tad to izskaidroja pārejoši faktori, kuru februāri vairs nebija," savu pārsteigumu skaidro eksperts."Nevar neatzīmēt, ka statistikas datos redzamā aina ir pilnīgā pretrunā ar to, ko zīmē nozaru pārstāvju publiski teiktais, piemēram, par 6-7% gada pieaugumu šī gada 1.ceturksnī vieglajā rūpniecībā, kamēr CSP datos ir redzams 21% kritums tekstilizstrādājumu, bet 13,9% kritums apģērbu ražošanā janvārī un februārī. Tāpat atšķirīgu dinamiku zīmē oficiālās un neoficiālās ziņas par metālapstrādi un mašīnbūvi. Visbeidzot, šodienas dati disonē ar rūpniecības konfidences indeksu, kas februārī būtisku uzlabojās, no -18 līdz -14 punktiem," spriež P.Strautiņš.
Eksperts norāda, ka nepatīkamās ziņas nevar ignorēt un tās rada bažas, ka Latvija šobrīd "krīt ārā" no vispārējā pasaules rūpniecības atkopšanās procesa. Pieaugums par 1,3% pret pērnā gada februāri, viņaprāt, nav saucams par pieaugumu, jo tas ir mērīts pret globālās ekonomikas krīzes zemāko punktu, kad pasauli bija paralizējušas bailes un starptautiskā tirdzniecība bija brīvā kritiena stāvoklī.
P.Strautiņš uzskata, ka ainu, kas rūpniecības datos veidojas 1.ceturksnī, var glābt tikai ļoti straujš lēciens martā vai arī sekojoša datu pārskatīšana par gada pirmajiem mēnešiem. Taču, ja nebūs krasu uzlabojumu, šī gada 1.ceturksnis var būt pirmais kopš pērnā gada 1.ceturkšņa, kad izlaide pret iepriekšējo periodu būs samazinājusies.
Viņš arī atzīst - gan konfidences dati, gan dažādi citi "netiešie pierādījumi" par martu norāda uz šķietamu situācijas uzlabošanos, taču piebilst: to pašu tie rādīja par februāri, tāpēc šoreiz no tālākām prognozēm būtu jāatturas.
Viņš uzskata, ka nozares atlabšanu kavē krīzes novājināto uzņēmumu sliktā finansiālā situācija. Bieži dzirdēts par situācijām, kad uzņēmumiem ir pieejami pasūtījumi, kurus nevar izpildīt, jo nav apgrozāmo līdzekļu. Viņš pieļauj, ka jāpaplašina Latvijas Garantiju aģentūras atbalsta instrumenti, kas veicina naudas pieejamību uzņēmumiem. Tāpat arī jāturpina palielināt resursi tām ES fondu programmām, kas tieši veicina ieguldījumus apstrādes rūpniecībā, kā to dara Augstas pievienotās vērtības investīciju programma.
Arī Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova atzīst, ka pēdējie rūpniecības dati neiepriecina: jau trešo mēnesi pēc kārtas produkcijas apjomi apstrādes rūpniecībā samazinās. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka tendences dažādās rūpniecības nozarēs ir ļoti atšķirīgas, turklāt bieži vien tās var būt nepastāvīgas pat vienas nozares ietvaros, tādējādi runāt par noturīgu un prognozējamu dinamiku rūpniecībā vēl joprojām ir pāragri.
"Ražotāju cenu kritums, svārstīgs pieprasījums no ārzemēm, naftas cenu kāpums un nepietiekamas finansēšanas iespējas neapšaubāmi ierobežo atveseļošanos apstrādes rūpniecībā. Turklāt nebūtu pareizi saistīt rūpniecību tikai ar dinamiku eksporta tirgos, jo arī iekšējam pieprasījumam ir būtiska ietekme uz sektora dinamiku. Piemēram, atsevišķās apakšnozarēs ievērojamu noieta daļu aizņem iekšējais tirgus, tādējādi, tās joprojām ir atkarīgas no vājā Latvijas patēriņa. Piemēram, pārtikas un dzērienu ražotāji, poligrāfijas uzņēmumi un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražotāji eksportē mazāk nekā 50% no saražotajiem apjomiem," saka O.Ertuganova.
Viņa lēš, ka gada sākums apstrādes rūpniecībai kopumā bijis ļoti grūts. Skaitļi vēlreiz atgādinājuši, ka atveseļošanās procesi Latvijā notiks nevienmērīgi un lēnāk nekā visā pasaulē. "Protams, nav nekāda pamata krist dziļā pesimismā, tomēr nav pamata cerēt, ka lejupslīdei sekos "treknajiem gadiem" līdzīgs straujš un viegli sasniedzams ekonomikas pieaugums. "
Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Svetlana Rusakova uzskata, ka apstrādes rūpniecības samazinājumu noteica arvien lejupslīdošs iekšzemes pieprasījums, kas turpināja būtiski ietekmēt atsevišķu nozaru attīstību.
Arī viņa norāda uz to, ka februārī situāciju apstrādes rūpniecības nozarē uzņēmēji vērtēja daudz optimistiskāk nekā janvārī, turklāt ievērojami pozitīvāk tika vērtēta ne tikai pašreizējā situācija ražošanā, bet arī pasūtījumu attīstība - šai ziņā vērtējuma kāpums ir augstākais, kopš tendences kļuva pozitīvas, t.i., kopš iepriekšējā gada beigām. Pateicoties veiksmīgajai eksporta attīstībai, sasniegta pozitīva gada dinamika. To nodrošinājis ļoti straujš kāpums koksnes izstrādājumu un ķīmisko produktu ražošanā, kur produkcijas izlaide vairāk nekā par trešo daļu pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, norāda centrālās bankas eksperte.
Viņa arī vērš uzmanību uz noskaņojuma rādītājiem martā - uzņēmēju vērtējums situācijas attīstībai rūpniecībā turpina uzlaboties, turklāt vērtējums par gaidāmo situāciju tuvākajā laikā martā pieaudzis no -3 līdz +6 punktiem. Tik pozitīvs skatījums pēdējo reizi bija vērojams 2008.gada sākumā, saka S.Rusakova.