Pētījumā arī noskaidrots, ka mazumtirgotāju realizācijas cenu izmaiņas pārsvarā ir bijušas proporcionālas izejvielas un pārstrādes cenas izmaiņām, tomēr dažos gadījumos, kad izejvielas cena ir palikusi nemainīga, realizācijas cena palielinājusies, vai arī, kad izejvielas cena nedaudz samazinājusies, realizācijas cena saglabājusi iepriekšējo līmeni.
KP norāda, ka vairākumā gadījumu mazumtirgotājs ir spējis ietekmēt piena pārstrādātāja piegādes cenas tāpēc, ka konkrētais mazumtirgotājs realizē lielāko vai vismaz lielu daļu no piena pārstrādātāja ražotās produkcijas, tādējādi gan piena pārstrādātāja peļņa, gan, iespējams, arī pastāvēšana tirgū ir atkarīga no šī mazumtirgotāja.
Tajā pašā laikā KP arī secinājusi, ka uzcenojumu katra mazumtirdzniecības komercsabiedrība veido individuāli un vienota stratēģija starp tām nepastāv.
Tā kā pārstrādātā piena aprites ilgums dienās ir vidēji viena līdz divas dienas un biezpienam - divas dienas, bet par piegādāto produkciju mazumtirgotājam jānorēķinās vidēji septiņu līdz 30 dienu laikā (kā tas redzams sadarbības līgumos starp piena pārstrādes komercsabiedrībām un mazumtirdzniecības komercsabiedrībām), KP secināja, ka netiešā veidā piena pārstrādātāji ir darbojušies kā bezprocentu kreditori mazumtirgotājiem, tādējādi ļaujot tiem lietot šos finanšu līdzekļus savai attīstībai. Savukārt piena komercsabiedrību izaugsmi šo finanšu līdzekļu trūkums ir kavējis, skaidro Konkurences padome.
KP arī konstatējusi, ka atsevišķiem mazumtirdzniecības tīkliem piena pārstrādātāji savu produkciju (pienu un biezpienu) ir piegādājuši par cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu. KP uzsver, ka zemās cenas veidojušās līdz ar lielāku pārdošanas apjomu mazumtirdzniecības tīklam, piemērojot arī lielākas apgrozījuma atlaides.
"Lai kompensētu peļņas nepietiekamību, kas rodas, pienu un biezpienu lētāk pārdodot lielākiem mazumtirgotājiem, pārstrādātāji savukārt attiecīgi paaugstinājuši cenu mazākiem sadarbības partneriem (ūdensgultas efekts). Tāpat piena pārstrādātāji nerentablo produktu realizāciju nereti kompensējuši ar rentablās produkcijas ienākumiem," secināts KP ziņojumā.
KP konstatējusi, ka laika periodā no 2006.gada janvāra līdz 2007.gada decembrim visstraujāk vidējā piena cena pieaugusi 2007.gada augustā. "Šo pieaugumu varētu skaidrot ar izmaksu pieaugumu piena pārstrādātājiem. 2007.gada vasarā piena kā izejvielas cena paaugstinājusies visā Eiropā, kam par pamatu bija piena kā izejvielas trūkums tirgū, kā arī energokrīze, tādējādi ietekmējot cenas arī Latvijā," sacīts ziņojumā.
Piena kā izejvielas cena veido būtisku īpatsvaru gan pārstrādātāju produkcijas cenā (apmēram 60%), gan mazumtirgotāju realizācijas cenā (vairāk nekā 40%), noskaidrots piena tirgus uzraudzības pētījumā.
Noslēgumā KP norāda - lai arī uzraudzības laikā netika konstatēti Konkurences likuma pārkāpumi ne piena pārstrādes, ne mazumtirdzniecības komercsabiedrību darbībās, uzraudzības laikā gūtā informācija apstiprinājusi nepieciešamību pēc dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mazumtirdzniecībā jēdziena ietveršanas Konkurences likumā.
Grozījumi likumā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā stājušies spēkā 2008.gada 1.oktobrī. Lai pārbaudītu, vai mazumtirdzniecības komercsabiedrības ir ievērojušas likuma grozījumu nosacījumus, patlaban Konkurences padome ir atkārtoti sākusi ikdienas patēriņa preču tirgus uzraudzību mazumtirdzniecības lielveikalu vidē.
Pētījumā par piena tirgu tika analizēta situācija piena un biezpiena ražošanas, piegādes un realizācijas tirgū laika periodā no 2006.gada janvāra līdz 2007.gada decembrim.
Šī uzraudzība tika sākta, lai izvērtētu konkurences situāciju piena tirgū - secīgi analizētu piena un biezpiena cenu veidošanās mehānismu, izvērtējot tirgus dalībnieku spēku samēru konkrētajā tirgū. Šī uzraudzība bija kā turpinājums Konkurences padomes veiktajai uzraudzībai piena tirgū 2006.gadā.