Laikraksts vēstī, ka pastāvēt beigusi Ārstniecības augu audzētāju asociācija, kuras līdzšinējā vadītāja Edīte Saliniece atzinusi, ka nav īstenojies asociācijas dibināšanas mērķis - palīdzēt realizēt produkciju.
"Ārstniecības augu audzētāji ir izkliedēti pa visu Latviju un katrs cīnās par izdzīvošanu, kā māk. Tie, kuriem nodibinājušies stabili kontakti ar uzpircējiem un pārstrādātājiem, turpina strādāt šajā lauciņā, taču konkurence ar Polijas, Ukrainas un Ķīnas preci ir nežēlīga," viņa stāstījusi.
Pēc Salinieces LA teiktā, no Latvijas aptiekām vietējo produkciju iepērk tikai "Mēness aptieka", turklāt nelielos apjomos. Mazliet iepērk arī "Rīgas balzams" un Rīgas farmaceitiskā fabrika.
Savukārt viens no stabilākajiem zāļu tēju audzētājiem Latvijā Ivars Geiba no Krāslavas rajona Ūdrīšu pagasta zemnieku saimniecības "Kurmīši" nav noskaņots pesimistiski. Viņš LA stāstījis, ka tad, ja būtu jāsāk no nulles, tad gan nez vai izvēlētos tēju audzēšanu, bet, tā kā nu jau ar to nodarbojas 12 gadus, tad mest pie malas šo biznesu negrasās, tieši otrādi - nolēmis paplašināties.
Šogad "Kurmīšos" daudzgadīgās tējas aug 2,5 hektāros, bet 2,5 hektāros tās tiek stādītas klāt. Ķimenes iesētas 15 hektāros . "Platības katru gadu mainās. Mūsu saimniecībā ziemā izsala asinszāle un vērmele. Bet ar ķimenēm tik lielā platībā sāku nodarboties pirmo gadu. Vai spēšu visu realizēt - nekāda garanta nav. Varbūt būs jādomā par eļļas spiešanu," avīzei stāstījis Geiba.
Viņš sacījis, ka zemnieku saimniecība raksta projektu Eiropas naudas piesaistei, lai varētu nopirkt kalti par 200 tūkstošiem eiro.
Geiba laikrakstam atzinis, ka ir jāpalielina ražošanas jaudas, lai varētu samazināt produkta pašizmaksu, jo tas ir vienīgais ceļš, kā konkurēt ar lēto ārzemju preci.
"Sākumā mums likās, ka Latvijai tirgus iespējas zāļu tēju lauciņā ir neierobežotas. Taču izrādījās, ka bulgāri, rumāņi, serbi, itālieši, vācieši ar modernām tehnoloģijām spēj mūs izkonkurēt. Pats dārgākais šajā procesā ir roku darbs. Ja pratīsim to aizstāt ar tehniku, viss notiks. Interese par tējām un pārtikas piedevām pasaulē pieaug. Ja bioloģiskie zemnieki raudeni piedāvā par 5-6 latiem kilogramā, tad skaidrs, ka vairumā neviens to nepirks. Bet, ja to varētu piedāvāt par 1,50 latiem kilogramā, tad 1-2 tonnas varētu pārdot bez problēmām. Ir jāmācās ražot lētāk," vīņš sacījis.
Pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā Latvijā ārstniecības augi audzēti 18 hektāros. Par šo gadu precīzu ziņu nav. Audzētāji gan lēš, ka kopējās platības ar tēju un ķimeņu stādījumiem Latvijā pērn varētu būt bijušas 50-70 hektāri. Zemkopības ministrijas LA stāstījuši, ka nekādas subsīdijas ārstniecības augu audzētāji nesaņem, jo šie augi neskaitoties lauksaimniecības kultūra. Taču tuvākā nākotnē situācija šajā jautājumā mainīšoties.