Līdz šim studenti veiksmīgi strādājuši ar _PAA Vannu fabriku_, izmantojot ražotāja zināšanas un darbnīcas tā teritorijā. Iepriekšējos gados sadarbība izveidojusies ar _Zundu _un _Nakts mēbelēm_. «Mēs no viņiem vairs nebaidāmies, un arī viņiem nenāktos baidīties. Esam iemācījušies sarunāties, ielauzušies viens otra valodā,» vērtējot sadarbību ar ražotājiem, saka Mākslas akadēmijas asociētā profesore Barbara Ābele. Viņa saka, ka Latvijā drīzāk trūkst nevis radošu prātu vai uzņēmīgu ražotāju, bet tulku, kas abus savestu kopā. Lai attīstītu šo dizaina menedžmenta posmu, studenti gatavi lauzt arī latviešiem pierakstīto mītu par nespēju kooperēties. Viņi plānojuši sastrādāties ar Banku augstskolu.«No dizainera pozīcijām patlaban ir ļoti grūts brīdis, jo pasaule ir pārblīvēta ar produktiem – gan interjera priekšmetiem, gan priekšmetiem mājsaimniecībā, apģērbā, autobūvē un jebkurā citā jomā. Cilvēkiem šīs mantas vairs nav vajadzīgas un vienīgais veids, kā jaunveide šobrīd var tikt radīta, ir, meklējot to uz robežšķirtnes starp dažādām disciplīnām. Piemēram, strādājot kopā ar zinātni dažādos formātos, vai literatūru, psiholoģiju, socioloģiju – tā, lai varētu prognozēt dzīvi pēc 50 vai 100 gadiem,» nākotnes scenāriju ieskicē B.Ābele.
Latviešu pisuārs novērtēts skandināvu dizaina aprindās
Pārliecība par sevi un uzlabota līdz šim čābīgā saite starp dizaineru un ražotāju – tas ir viens no ieguvumiem pēc Mākslas akadēmijas studentu veiksmīgā starta Stokholmas mēbeļu mesē, topošie funkcionālie dizaineri stāsta Lietišķajai Dienai. Izstādes objekti, piemēram, ūdeni taupošs pisuārs vai uz veļasmašīnas novietojama izlietne, uzskatāmi par signāliem Latvijas ražotājiem, apliecinot jauno dizaineru gatavību iesaistīties ar pārdodamām, tirgu uzrunājošām idejām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.