Latvijas vecākā papīrfabrika par ceturtdaļu palielinājusi apgrozījumu.
Pārvarot energoresursu un citu izmaksu sadārdzināšanos, Latvijas vecākā papīrfabrika Līgatne pērn spēja palielināt uzņēmuma apgrozījumu par 24%, sasniedzot aptuveni 3,45 miljonus latu. Lai gan uzņēmuma apgrozījums aug un tas ir spējis atrast jaunus noieta tirgus, tomēr nozares eksperti norāda, ka ilgstoši uzņēmuma dzīvotspēja ir atkarīga no investīciju politikas. Patlaban ar vienīgo padomju laika papīra ražošanas iekārtu uzņēmums nekur tālu netikšot.
Pašreiz vienīgā iespēja šāda veida vietējam uzņēmumam gūt peļņu ir būt elastīgam, ātri mainīt produkcijas veidus pēc klientu pieprasījuma un ražot papīra produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, uzsver Latvijas papīrražotāju asociācijas pārstāvis Arnis Treimanis.
Savukārt Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere kopējo Latvijas papīrražotāju situāciju vērtēja kā vāju. "Ja netiks ieguldītas milzīgas investīcijas iekārtu iegādei, tad perspektīvas nozarei Latvijā nākotnē neredzu," saka I.Bečere un piebilst, ka patlaban papīru Latvijā ieved galvenokārt no Zviedrijas, Somijas un nedaudz no Vācijas.
Sadarbojas ar skolām
Pieaugot energoresursu izmaksām, uzņēmums lielāko uzsvaru lika uz akvareļa papīru, zīmēšanas papīru un čaulu ražošanu (piemēram, uz kā ir uztīts tualetes papīrs), stāsta papīrfabrika Līgatne pilnvarotā persona Pēteris Treimanis. Kā veiksmīgas finansiālās darbības atslēgu viņš minēja vietējā tirgus resursa - makulatūras - izmantošanu ražošanā, kā arī jau minēto elastīgo darbību, kas ļauj strauji mainīt saražotās produkcijas veidus. A.Treimanis atzina, ka papīrfabrika Līgatne ar otrreizējo papīra pārstrādi izvēlējusies nodarboties tādēļ, ka pēc privatizācijas ražošanai bijušas nepieciešamas mazākas investīcijas.
Uzņēmums patlaban veiksmīgi sadarbojas ar mācību un citām iestādēm, kuras makulatūra nodod uzņēmumam pārstrādei. Tā tiek samazinātas papīra ražošanas izmaksas. "Piemēram, skolas par makulatūru nodošanu pretī saņem zīmēšanas papīru," teica P.Treimanis, piebilstot, ka nākotnē šāda veida sadarbība varētu vērsties plašumā.
Vismaz 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts uz ārvalstīm - Dāniju, Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Beļģiju, Nīderlandi, Franciju, Spāniju, Ukrainu. Kā minēja uzņēmuma pārstāvis, lielais ārvalstu pieprasījums skaidrojams ar uzņēmuma iespēju ražot konkrētam pircējam nepieciešamu produkciju, arī nelielos apjomos. Latvijas papīrražotāju asociācijas pārstāvis A.Treimanis uzsvēra, ka Latvijas papīrražotājs savu produkciju spēj piedāvāt arī par izdevīgāku cenu.
Vairāk melnā papīra
"Lai runātu par papīra ražošanu lielākos apjomos, nepieciešama ne tikai papīra, bet arī koksnes pārstrāde. Taču Latvijā celulozes ražotni līdz šim vēl nav izdevies uzbūvēt, jo radušies dažādi sarežģījumi. Papīrfabrikai Līgatne, lai uzstādītu jaunu papīrražošanas mašīnu, ir nepieciešams, lai būtu lielāks pieprasījums pēc viņu produkcijas," teica A.Treimanis.
Lai arī uzņēmumā patlaban strādā iekārta, kas vēl saglabājusies no papīrfabrikas ziedu laikiem, pēc uzņēmuma pārstāvja P.Treimaņa teiktā, uzņēmums nepārtraukti iegulda līdzekļus tās modernizācijā. Papīrfabrika plāno arī iegādāties jaunas iekārtas, taču to iegāde ir atkarīga no tā, cik ātri uzņēmums spēs piesaistīt nepieciešamos līdzekļus.
Nākotnē papīrfabrika Līgatne plāno paplašināt melna zīmēšanas papīra ražošanu un realizāciju, ko pašlaik jau izmanto atsevišķas mācību iestādes un iespējams iegādāties pie kancelejas preču tirgotājiem.
Uzņēmums 2006.gadā cieta 20,8 tūkstošu latu zaudējumus. Papīrfabrika pieder Džersijā reģistrētam uzņēmumam Baltic Investment Fund III L.P., Valtam Klucim un Guntim Pīrāgam, kā arī Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam Baltic Investment Fund III C.V.