Martā rūpniecības produkcijas izlaide augusi par 11,4%, apstrādes rūpniecība - par 11,1%

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka apstrādes rūpniecība šī gada martā spēcīgi pieauga, atsitiena veidā kompensējot pagājušo mēnešu kritumus.

“Kā arī tika gaidīts, pastāvīgs uzlabojums konfidences jeb uzņēmumu noskaņojuma indeksos beidzot atspoguļojas arī reālajā rūpniecības pieaugumā,” komentē eksperte un piebilst, ka šie rādītāji sola izaugsmi arī turpmākajos mēnešos. Pieaug arī pieprasījums mūsu tirdzniecības partnervalstīs.

Tāpēc Swedbank saglabā savu prognozi, ka 2010.gadā kopumā rūpniecības izlaides izaugsme varētu sasniegt pat 10%, kompensējot 2009.gada sākuma zemos līmeņus.

SEB banka Makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis norāda, ka visa ceturkšņa rādītājiem, ko uzlaboja marta veikums, būs pozitīva ietekme arī uz iekšzemes kopproduktu.

Viņš vērtē, ka rūpniecības rādītāju kāpumu pamatā virza eksports. Vietējais tirgus pamazām stabilizējas, bet pievēršanās eksportam pamazām sāk nest augļus.

D.Gašpuitis paredz, ka turpmākajos periodos rūpniecība turpinās izaugsmi, tomēr saglabājas nenoteiktība par  tās attīstības tempiem. Lielā mērā to noteiks tas, kādus pieauguma tempus noturēs kokrūpniecības un ķīmijas  nozares, uzskata eksperts un piebilst, ka tāpat jautājums saglabājas par to, kā parējās nozares spēs kāpināt jaudas, rodot noietu ārējos tirgos.

Viņš uzskata, ka nevar izslēgt krasas izmaiņas rūpniecības rādītājos abos virzienos, jo notiek jaunu tirgu iepazīšana un nišas ieņemšana, nostiprināšana. Tādēļ vēl nevar runāt par izteiktu tendenci vai stabilitāti.

Tā kā rūpniecības apjoms ir salīdzinoši mazs, pie jebkura pozitīva pavērsiena kādā no nozarēm vai pat atsevišķu nozares flagmaņu darījumiem visas nozares rādītāji var mainīties. Viņaprāt, ņemot vērā līdzšinējos straujos pielāgošanās procesus komercdarbībā un ekonomikā kopumā, uz gada beigām nevar izslēgt arī ļoti krasu nozares rādītāju kāpumu.

“Jāatzīmē, ka pašreizējie rādītāji vairāk rāda uz aktivitātes pieaugumu. Tā kā cenas ir zemākas, tad izlaides pieaugums ir lielāks par reālo apgrozījuma kāpumu,” saka D.Gašpuitis.

“Beidzot ir “atradies” apstrādes rūpniecības pieaugums, kas neaizskaidrojamā kārtā bija pazudis februāra datos, uz ko publiski norādīja arī vairāki mūsu industrijas kapteiņi. Februārī visas galvenās apstrādes rūpniecības nozaru asociācijas ziņoja par izaugsmi, taču statistikas datos bija redzama izlaides samazināšanās,” ar šādiem vārdiem savukārt datus komentē DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš gan arī norāda, ka mūsu apstākļos nevajag piešķirt pārāk lielu nozīmi atsevišķu mēnešu datiem. Sasniegt precizitāti tajos traucējot arī pašu rūpnieku attieksme pret pienākumu ziņot par saviem darbības rezultātiem.

“Svarīgi ir saprast vispārējās tendences. Līdz ar marta datiem ir iegūts atskaites punkts, pret kuru mērīt rūpniecības sekmes turpmākajos šī gada mēnešos,” vērtē P.Strautiņš. Viņaprāt, apjomi turpinās pieaugt, bet pakāpeniski. Prognozēt atsevišķu mēnešu datus ir neiespējami, kā to daiļrunīgi parāda šī gada 1.ceturkšņa notikumi, piebilst DnB NORD Bankas pārstāvis.

Viņš uzskata, ka apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumam pret iepriekšējo gadu visu atlikušo gadu vajadzētu turēties divciparu skaitļu zonā zonā, turpmākajos mēnešos visdrīzāk pārsniedzot 15% atzīmi.

Rūpniecību nedaudz sāk atbalstīt iekšējais pieprasījums, mazumtirdzniecības apgrozījumam 1.ceturksnī pret pērnā gada 4.ceturksni pieaugot par 2,5%, vērtē bankas pārstāvis.

Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Svetlana Rusakova, atsaucoties uz uzņēmēju aptauju rezultātiem, savukārt norāda, ka vairāku nozaru izaugsmi nodrošināja gan eksporta pasūtījumu kāpums, gan produkcijas konkurētspējas pieaugums. Latvijas produkcijas konkurētspējas Eiropas Savienības tirgū vērtējuma indikators šī gada 1.ceturksnī pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā bijis pozitīvs, un tā gada pieaugums ir 14 procenta punkti.

Viņa arī saskata aizvien noteiktāku Latvijas rūpniecības pārorientēšanos uz eksportu un pakāpenisku ekonomiskās aktivitātes pieaugumu mūsu tirdzniecības partnervalstīs, kas līdzējis apstrādes rūpniecības attīstībā.

“Latvijas produkcijas konkurētspējas kāpums dod iespēju vairāku nozaru vietējiem ražotājiem palielināt noietu arī iekšzemes tirgū, pakāpeniski aizvietojot importēto produkciju. Par to liecina pēdējie dati par apgrozījuma kāpumu iekšzemes tirgū tādās nozarēs kā dzērienu, tekstilizstrādājumu, pārtikas produktu, ķīmijas produktu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu un mēbeļu ražošana,” vērtē LB eksperte.

Tomēr viņa norāda, ka vājais iekšzemes pieprasījums un ierobežotā finanšu resursu pieejamība arī nākamajos mēnešos kavēs ražošanas attīstību. Turklāt pieauguši riski, ka lēnāka attīstība sagaidāma ārējos tirgos, īpaši eirozonā.