Metālapstrādei trūkst naudas augstas pievienotās vērtības preču ražošanai

"Pirmie Latviju varētu atstāt ārvalstu investoru metālapstrādes uzņēmumi, jo tie uz Latviju savulaik atnāca lētāku izmaksu dēļ," teic Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Balodis. Eksperti atzīst, ka Latvijas izstrādājumiem ir grūtāk konkurēt pasaules tirgos, jo galvenokārt tie ir produkti ar zemu pievienoto vērtību, bet, lai sāktu ražot oriģinālus produktus ar augstu pievienoto vērtību, vietējiem uzņēmējiem trūkst līdzekļu un augsti kvalificētu speciālistu, kuri tos spētu izgudrot. Lai vietējā metālapstrādes nozare "neaizietu pa pieskari", uzņēmēji uzskata, ka šis ir pēdējais brīdis, lai valsts dotu reālu atbalstu nozarei gan mīkstinot nodokļu slogu, gan piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus. Eksperti norāda, ka metālapstrāde ir ļoti energoietilpīga nozare, tāpēc jau notikušais elektroenerģijas tarifu sadārdzinājums par 36% un gaidāmais gāzes cenu lēciens par 24—36%, atstās visai graujošu ietekmi uz ražotājiem. "Jāsaka, ka ne tikai elektroenerģijas un gāzes tarifi vien mums padarīs gūtāku dzīvi," saka Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņaprāt, energoresursu pieaugums vēl vairāk palielinās inflāciju un liks uzņēmējiem atkal celt darbinieku algas un samazināt savu peļņu. Par spīti ražošanas izmaksu pieaugumam, metālapstrādātāji nemaz tik vienkārši nevar palielināt produkcijas cenu. "Vidēji 70% saražotās produkcijas domāta eksportam. Ja ražošanas izmaksas pieaug par 20%, mēs to nevaram kompensēt ar tādu pat produkcijas cenu palielinājumu. Ja nu tomēr mēs to darīsim — zaudēsim konkurencē ar citiem ražotājiem," saka M.Balodis. Savukārt ekonomiste Raita Karnīte nespēju palielināt produkcijas cenas skaidro itin vienkārši — vairums Latvijas metālapstrādātāju joprojām ražo preces ar zemu pievienoto vērtību — dažādus pusfabrikātus un detaļas. Tādējādi tie ir nonākuši visai lielā atkarībā no produkta pircēja, kurš identisku preci var iegādāties no jebkura cita ražotāja, kas spēj nodrošināt zemākas ražošanas izmaksas un cenu. "Lai arī līdz šim daudzi metālapstrādātāji maldīgi domāja, ka pasaules tirgū tie konkurē ar kvalitāti, lielā mērā tie konkurē ar lētākām izmaksām un zemāku preču cenu," piebilst ekonomiste. Izmaksu pieauguma radītās problēmas daudz labāk varētu pārdzīvot tie uzņēmumi, kuri pusfabrikātu vietā Latvijā spētu ražot gala patēriņa produktus, taču tādu šobrīd ir gaužām maz. "Ja kādam šķiet, ka Latvijas uzņēmēji pašu spēkiem ir spējīgi atdzīvināt tādu ražotni, kāda savulaik bija RAF, tad tie ir piedzēruša papagaiļa murgi," teic M.Balodis. Eksperti norāda, ka jaunu un inovatīvu produktu ražošanas uzsākšana no uzņēmējiem prasa ļoti lielus ieguldījumus — nepieciešami līdzekļi jaunā produkta izstrādes laboratoriju izveidei un tās uzturēšanai, kā arī produkta ražošanas sākšanai. Taču metālapstrādātājiem tādas naudas nav. "Bez valsts atbalsta jaunu produktu ražošanas sākšana tikpat kā nav iespējama," saka M.Balodis. Šķērslis jaunu produktu ražošanas uzsākšanā metālapstrādes nozares pārstāvjiem ir arī kvalificētu inženieru trūkums, un tik ilgi, kamēr tas nebūs novērsts, par jaunu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā runāt nebūs iespējams. "Šobrīd ir pēdējais laiks, kad valsts var nākt palīgā ražotājiem un nepieļaut to izputēšanu, jo līdzšinējie politiķu izteikumi nav bijuši nekas vairāk, kā vien tukša runāšana," saka M.Balodis. Pēc ekspertu domām, valstij iespējami ātri jāiedarbina atbalsta mehānismi eksporta preču ražotājiem — jāpiešķir dažādas nodokļu atlaides, kā arī jāļauj daudz plašāk piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Ne mazāk svarīgs ir arī energoresursu pieauguma jautājums, tāpēc regulatoram būtu rūpīgāk jāizvērtē, vai energoresursu piegādātājiem atļaut palielināt tarifus tik lielā apjomā, kā tie vēlas. "Tāpat valstij būtu jāizstrādā daudz nopietnāki pētījumi par šīs [metālapstrādes] nozares tālāko attīstību," saka R.Karnīte.