Ogres trikotāžas ražotāji, iespējams, vēl sašaurinās ražošanu

Krītošā pieprasījuma un augošo ražošanas izmaksu dēļ bijušās kombināta teritorijas apsaimniekotājs _Rodex Pro_ nupat lūdzis pilsētas domi apsvērt īpašuma nodokļa iesaldēšanu, tomēr saņēmis atteikumu. Tādēļ, ja elektroenerģijas un gāzes tarifi vēl palielināsies, rajona aptuveni 1300 lielajam bezdarbnieku pulkam varētu pievienoties vēl vairāki simti, brīdina ražotāji. "Vairs nav runa tikai par _Ogres Jarnu_, bet gan par vairākiem," pagaidām nevēlēdamies atklāt, kuram no uzņēmumiem ir kādi atkāpšanās varianti, ja ražošanas izmaksas vēl pieaugs un visi striķi trūks, saka Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. "Saprotiet paši — ja ies prom, tad visi, nevis viens," viņš ieskicē agrākās Latvijas trikotāžas galvaspilsētas izredzes. Jau agrāk G.Strazds norādījis, ka šis tekstilam būs grūts gads, varētu tikt atlaisti ap 3000 darbinieku. "Nedod Dievs, ja ar uzņēmumiem kaut kas notiktu tādās uz tekstilu specializētās pilsētās kā Ogre," viņš septembra beigās norādīja _Dienai_. "Esam apcirpuši visur, kur varējām. Galvenokārt administratīvajā aparātā, kur atlaisti ap 80 darbinieku," skaidro Ogres trikotāžas finanšu konsultants Einārs Vaivods. Viņa konsultētais uzņēmums ražo tādiem zīmoliem kā _Hugo Boss _un līgumus parasti slēdz uz pusgadu, tādēļ tam ir reāla iespēja nonākt mīnusos, ja valstī vēl tiks celti elektroenerģijas un gāzes tarifi. Risinājums, kas bijis padomā trikotāžas ražotājiem — proti, uz laiku iesaldēt uzņēmuma īpašuma ienākuma nodokli —, nav guvis Ogres domes atbalstu. Pirms diviem gadiem par visu aptuveni deviņus hektārus plašo bijušā kombināta teritoriju trikotāžas ražotāji maksāja ap 24 tūkstošiem latu, savukārt pērn skaitlis sasniedzis 145 tūkstošus gadā. "Runa nav par paaugstinātu nodokli, bet par vairākkārtēju pieaugumu," neizpratnē ir E.Vaivods. Tikmēr domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norāda, ka uzņēmums nepārliecina ar savu konkurētspēju krītoša pieprasījuma un augošu ražošanas izmaksu laikā. "Turklāt viņi arī samazina darbiniekus, kas ir papildu slogs sociālajam budžetam," piebilst Bartkevičs. "Un atlaidīs vēl, ja valsts un pašvaldība nespers soli pretim!" izdzirdot domes argumentus, saka G.Strazds. Vienlaikus E.Bartkevičs stāsta, ka bažas par bezdarbnieku mākoņiem virs Ogres domi uztrauc. "Vairāki simti no viena uzņēmuma Ogrei ir daudz," vērtējot ap 300 _Ogres Jarna_ atlaisto cilvēku skaitu, saka rajona Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Ilze Arāja. _Ogres trikotāžā_ un _Aurorā Baltika_, kas patlaban ražošanu nav samazinājušas, kopā strādā ap 800 cilvēku. "Daudzi no tiem ir krievvalodīgie, kas latviešu valodu tā arī nav iemācījušies. Daudzi — pirmspensijas vecumā," atzīst E.Bartkevičs.