Ministrs uzdevis ierosināt disciplinārlietas pret atbildīgajām amatpersonām, kā arī nolēmis par dienesta pārbaudes rezultātiem informēt gan _Latvenergo _vadību, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), informēja viņa pārstāvis Sandris Sabajevs.A.Kampars lūdzis _Latvenergo _valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu izvērtēt savu padoto rīcību, ņemot vērā dienesta pārbaudē atklātās nepilnības _Latvenergo _iesniegtajā projektā. Viņš arī vēlas, lai KNAB savas kompetences ietvaros izvērtē gan projekta iesniedzēju, gan vērtētāju rīcības atbilstību valsts interesēm.Ministra uzdevumā izveidotā dienesta pārbaudes komisija, izvērtējot _Latvenergo _iesniegto projektu par koģenerācijas staciju būvniecību Tukumā, konstatēja, ka projekta iesniegumā norādītās izmaksas koģenerācijas stacijas būvniecībai neatbilst vidējām tirgus cenām. Līdz ar to projektu vērtētāji nepamatoti atzinuši _Latvenergo _projektu par atbilstošu koģenerācijas elektrostaciju attīstības atbalsta programmas prasībām un programmas ieviesējiem – Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūrai (BEMA) – nav pamata atbalstīt šādu projektu.Saistībā ar konstatēto pārkāpumu A.Kampars uzdevis BEMA direktoram Valdim Blomem ierosināt disciplinārlietas pret aģentūras atbildīgajām amatpersonām.Tāpat dienesta pārbaudes komisija, organizējot turpmākas projektu pieteikšanas minētajā programmā, ierosinājusi uzlabot un pastiprināt projektu vērtēšanas kritērijus, lai šādi gadījumi, kā ar _Latvenergo _iesniegto projektu, vairs neatkārtotos._Db.lv_ atgādina, ka _Latvenergo_, atsaucoties uz juridiskiem šķēršļiem ar Tukuma rajona domi un SIA _Adapters_, no 6,3 megavatu biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības projekta atteicās. Atkarībā no projektā faktiski uzstādītās jaudas tā izmaksas tika lēstas no 5,5-8,5 miljonu latu apmērā, tomēr daži eksperti uzskatīja, ka šīs izmaksas aptuveni par trīs miljoniem latu pārsniedz faktiskās projekta izmaksas."Tas, ko mēs attiecībā uz Tukuma koģenerācijas stacijas projektu iesniedzām Ekonomikas ministrijā, bija tikai astoņu firmu cenu aptauja, kurā centāmies noskaidrot, cik šādā projektā pēc piedāvātajām tehnoloģijām izmaksātu viena kilovatstunda. Šī aptauja nekādā gadījumā nav uzskatāma par pamatu konkrētam līgumam. Tikai nākamajā solī mēs būtu rīkojuši konkursu pretendenta piesaistei, ņemot vērā, ka šajā priekšaptaujā varbūt arī netika nosaukta patiesā projekta cena," skaidrojis _Latvenergo _valdes loceklis Aigars Meļko, kategoriski noliedzot, ka _Latvenergo _jebkādā veidā būtu centies projektu mākslīgi sadārdzināt.
Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis aģentūrai BNS pavēstījis, ka Latvenergo rīcībā pēc tehnoloģiju izmaksu aptaujas ir starptautiski atzītu energokompāniju piedāvājumi Tukuma koģenerācijas stacijas būvniecībai un energokompānijai nav pamata apšaubīt šo projektu un to finanšu aprēķinu atbilstību tirgus situācijai. Viņš norādīja, ka tehnoloģiju un tehnisko risinājumu aptauja enerģētikā ir objektīvākais vienīgais veids, kā gūt informāciju par tehnoloģiju izmaksām.
Siksnis stāstīja, ka Latvenergo minēto aptauju veica 2009.gada februārī un martā, uzaicinot 20 uzņēmumus un kompānija saņēma atbildes no deviņām firmām - Lietuvas "Axis Technologies", Latvijas uzņēmumiem "Filter", "Host Energo", "Energoremonts Rīga", "Besecke", "MRK Serviss", Somijas kompānijas "MW Power Oy" ( iepriekšējais nosaukums "Noviter Oy"), Somijas "MW Biopower Oy" ( iepriekšējais nosaukums "Wärtsilä Biopower Oy") un Beļģijas uzņēmuma "VYNCKE ENERGIETECHNIEK".
Aptaujā koģenerācijas stacijas jauda noteikta diapazonā no 5-10 megavatiem (MW) siltumam un 1-2 MW elektrībai. Siksnis stāstīja, ka saņemto cenu piedāvājumu amplitūda bija no pieciem līdz deviņiem miljoniem latu. Iekārtu ražotāju cenās nebija iekļautas dažas ārējas izmaksas - pieslēgums inženiertīkliem, būvlaukuma sagatavošana un dažas citas celtniecības izmaksas.
Veiktās aptaujas mērķis bija noteikt labākos projekta realizācijas priekšlikumus, uz kuru pamata tika izstrādāts projekta tehniski-ekonomiskais pamatojums jeb biznesa plāns un tehniskās specifikācijas konkursiem projektu realizācijai. Pašu konkursu ar mērķi izvēlēties iekārtu piegādātāju Tukuma TEC celtniecībai Latvenergo plānojis rīkot vēlāk, pēc Eiropas struktūrfondu finansējuma piešķiršanas apstiprinājuma saņemšanas 2010.gadā.
Siksnis norādīja, ka diemžēl minēto konkursu Latvenergo izsludināt nepaspēja. 2009.gada decembra sākumā, pildot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, Latvenergo ir pārtraukusi koģenerācijas stacijas būvniecības projektu Tukumā.
(pievienots Latvenergo komentārs pēdējās piecās rindkopās)