Piebalgs teica, ka elektronereģijas ražošanai Somijā ir lielas priekšrocības.
Viņš uzsvēra, ka Igaunijai nav cerību saņemt finansiālo atbalstu no ES savas AES būvniecībai.
"Es domāju, ka šāda projekta gadījumā atbildes ir jāmeklē ne tik daudz no politiskām pozīcijām, bet tas drīzāk būs lēmums par investīcijām. Priekšnoteikums būtu labi funkcionējošs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu [elektrības] tirgus," teicis komisārs.
Piebalgs uzsvēris, ka Somija pašlaik ir iecerēti trīs jauni atomreaktori. Ja būs pietiekami labi energosavienojumi ar Somiju, tad arī no ekonomiskā viedokļa atmaksāsies Igaunijai nepieciešamo elektroenerģiju ražot Somijā, teica Piebalgs.
"Nevajadzētu uzskatīt, ka katrai valstij būtu jābūt savai atomelektrostacijai. Tas varētu būt dārgi. Olkilouto, kur infrastruktūra jau ir, izdevumi acīmredzot būtu mazāki nekā, ja būvniecība tiktu sākta tukšā vietā Igaunijā. Turklāt Igaunijā būtu nepieciešams uzbūvēt kodolatkritumu glabātavu, lai gan šajā ziņa Somijā jau ir visai labas iestrādes," sacījis komisārs.
Olkilouto salā, kas atrodas Somijas rietumu piekrastē Botnijas līcī, ir AES ar diviem reaktoriem, un tur tiek būvēts arī trešais reaktors.
Tomēr Piebalgs atzina, ka AES būve Igaunijā var tikt apspriesta kā viena no iespējām.
Igaunijas valdība 26.marta apstiprināja enerģētikas attīstības plānu, kurš paredz, ka Igaunijā līdz 2023.gadam tiks uzbūvēta sava AES.
Igaunijā diskusijas par savu AES plānu sākušās, jo jaunās Lietuvas AES projekts ir aizkavējies.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets šogad vizītes laikā Rīgā žurnālistiem norādīja, ka Igaunija joprojām dod priekšroku jaunajai AES Lietuvā, jo jebkurš šāds plāns prasa lielas investīcijas, kā arī atbilstošu darbaspēku.
"Ja mēs redzēsim, ka Lietuvas projekts sāks virzīties uz priekšu, tad es nedomāju, ka mums ir vajadzīgas debates par pašiem savu [kodol]spēkstaciju. Līdz ar to viss tagad ir atkarīgs no tā, cik ātri lietas virzīsies uz priekšu Lietuvā un vai tiks panākta vienošanās," Paets teica.
Igaunijas AES varētu būvēt Keibu pussalā vai Lielajā Pakri salā valsts ziemeļrietumos, uzskata Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" speciālisti. Ekspertiem gan vēl jāveic augsnes stāvokļa un ģeoloģisko nosacījumu izpēte.
"Eesti Energia" jau kopš pagājušā gada beigām izstrādā projektu AES būvei Igaunijā. Igaunijas AES tās jauda būtu no 600 līdz 800 megavatiem.
Igaunija kopā ar Latviju, Lietuvu un Poliju iesaistījusies projektā, kas paredz būvēt jaunu AES Lietuvā. Tai būs jānomaina Ignalinas AES, kura saskaņā ar līgumu par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā ir jāslēdz līdz 2009.gada beigām, jo ES Ignalinā izmantotos reaktorus uzskata par nedrošiem.
Lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību arī pēc Ignalinas AES slēgšanas, Lietuvā līdz 2015.-2018.gadam uzbūvēt jaunu vairāk nekā 20 miljardus litu (4,1 miljardu latu) vērtu AES.
Jauno AES plānots būvēt Ignalinas AES tuvumā tikai 30 kilometru attālumā no Latvijas otras lielākās pilsētas Daugavpils.
Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus šomēnes paudis cerību, ka reālie Lietuvas jaunās atomelektrostacijas (AES) būvniecības darbi Visaginā sāksies jau 2010.gada sākumā.