Čehu zemkopības ministrs uzsver, ka jārunā par lauksaimniecības politiku visā pasaulē, kā arī par lauksaimnieku organizāciju darbību. Eiropas lauksaimniecības politikai jābūt spēcīgai pasaules tirgū un krīze ir nozīmīgs pārbaudījums mūsu centieniem. Iepriekšējos gados ir ietaupīti 5 miljardi eiro un tagad 1,5 miljardi eiro paredzēti Lauku attīstības fondam.
Čehi šobrīd ir noteikuši 3 prioritātes lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības(ES) prezidentūras laikā: tiešo maksājumu nākotne pēc 2013.gada un Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana, kvalitātes politika un mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) politikas īstenošana.
Tiešo maksājumu nākotne interesē visas dalībvalstis. Iespējams būtu labāk par to runāt ekonomiskā sprādziena laikā nevis krīzes laikā, no otras puses ir svarīgi runāt par KLP nākotni, kad ekonomika ir vāja un nevarīga, jo šī situācija liek pieņemt elastīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības politiku nākotnei. Krīze, atmosfēra un sarežģījumi, kas ir apkārt, ir labākā motivācija, lai KLP būtu solidāra, elastīga, konkurētspējīga. Čehu zemkopības ministra prioritāte ir, lai KLP būtu atvērta. Mērķis nav runāt par budžetu, vai finansiālajām iespējām, jo tas būs katras dalībvalsts (DV) uzdevums runāt par budžeta sadalījumu.
Tā kā tiešo maksājumu apmērs atšķiras starp vecajām un jaunajām DV, dažreiz pat DV ietvaros, čehi negrib uzspiest risinājumu, kas būtu vienpusējs ieguvums kādam. Viņi nevēlas uzspiest nevienu risinājumu, drīzāk vēlme ir uzdot jautājumus un saņemt konkrētas atbildes uz tiem no dalībvalstīm, lai definētu, kāda būtu vislabākā KLP nākotne.
Runājot par KLP vienkāršošanu, čehi uzskata, ka katrai direktīvai jābūt daudz vienkāršākai, caurskatāmākai un saprotamai zemniekam, bet cenšoties to panākt, šobrīd paši visu esam ļoti sarežģījuši. No vienas puses vienkāršošana ir administratīvs darbs, no otras puses tie ir politiski lēmumi. Ja būs kopīga politika, viss kļūs vienkāršāks.
Kvalitatīvi produkti un kvalitāte ir risinājums tirgus attīstībai. Kvalitāte ir tas, kas eiropiešu acīs atšķir vietējos pārtikas produktus no citu valstu ražojumiem. Tāpēc nevajadzētu uzstādīt pārāk daudz šķēršļus, lai būtu vieglāk saražot kvalitatīvu produkciju vietējam tirgum un pašu patēriņam.
Attiecībā uz mazāk labvēlīgo apvidu noteikšanu ir svarīgi meklēt risinājumus, balstoties uz klimata izmaiņām un ģeogrāfiskiem faktoriem, lai MLA nebūtu visa Eiropa.
Šobrīd KLP ir grūti kaut ko mainīt, jo process ir pusē. Līdz 2013. gadam tiks veiktas pārbaudes un pētījumi, lai mazinātu nevienlīdzību valstu starpā. Čehi uzskata, ka pēc 10 gadu ilgas dalības vairāk nedrīkstēsim valstis iedalīt jaunajās un vecajās dalībvalstīs, visi būs pilntiesīgi biedri. Un tas, ka no ietaupītajiem vai neiztērētajiem 5 miljardiem eiro, 1,5 miljardi tiks novirzīti lauksaimniecībai, ir tikai godīgi.
Atbildot uz jautājumu par cīņu par lauksaimniecības produktu cenām un cenu ierobežojumiem tirdzniecības ķēdēm, kas nosaka to, ka šobrīd lauksaimnieks nav spējīgs segt izmaksas, bet patērētāji par produktu maksā 5 reizes vairāk nekā saņem zemnieks, Čehijas zemkopības ministrs apgalvo, ka ir neiespējami regulēt cenu robežas veikalos. Noteikt ierobežojumus, nozīmē to pašu, ko regulēt cenas. Tāpēc, domājams, ka šāda regulēšana nenotiks.
Atbildot uz COPA prezidenta Žana-Mišela Lemetjē (Jean-Michael Lemetayer) jautājumu, vai vajadzētu turpināt palielināt ražošanas apjomus lauksaimniecībā, ja redzam, ka nav realizācijas tirgus? Petrs Gandalovičš uzver, ka: “Tie par ko jūs runājat ir Veselības pārbaudes jautājumi un es domāju, ka mūsu prezidentūras laikā netiks no jauna atvērta Veselības pārbaudes procedūra. Ja šobrīd ir krīze, mums ir jāizmanto visas iespējas un jālūdz Eiropas Komisiju izmantot visus pasākumus, kas ir iespējami.”
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 37 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Papildus informācija pa tālruni 6702 7320, 26311133 vai sūtot
e-pastu uz [email protected]