Latvijas alus darītāju asociācija, Latvijas alus darītāju savienība un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācija norāda, ka šogad nozares attīstību viennozīmīgi negatīvi ietekmēja ne tikai ekonomiskās lejupslīdes tendences, bet arī valsts uzliktais papildu slogs - negaidītais akcīzes nodokļa pieaugums gan alum, gan bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas turklāt ticis palielināts bez konsultācijām ar nozares ekspertiem.
"Pēc mūsu prognozēm, tikai alus nozare vien šogad pirmajos divos mēnešos cietusi aptuveni viena miljonu latu zaudējumu," norādīja organizācijas, uzsverot, ka papildu triecienu nozarei rada arī importa produkcijas spiediena pieaugums, īpaši no Krievijas, Baltkrievijas, kuru ražotā produkcija pēc nacionālās valūtas devalvācijas kļuvusi daudzkārt konkurētspējīgāka Latvijas tirgū.
Organizācijas vēstī, ka arī bezalkoholisko dzērienu industrijai šogad neklājas viegli. "Uzskatām, ka no valsts puses nozarei pēdējā gada laikā nav bijis praktiski nekāda atbalsta. Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāji patlaban nostādīti daudzkārt nekonkurētspējīgākā situācija, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, jo ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne arī lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu akcīzes nodoklis bezalkoholiskiem dzērieniem nav jāmaksā, bet Latvijas ražotājiem jāmaksā četri lati par 100 litriem dzēriena," skaidro dzērienu ražotāju pārstāvji.
Latvijas alus darītāju asociācijas, kā arī Latvijas lielākās alus darītavas "Aldaris" valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka pirmo divu šā gada mēnešu rezultāti gan visai alus, gan bezalkoholisko dzērienu nozarei nav bijuši iepriecinoši. "Ja šogad no valdības nozarei tiks uzlikti vēl kādi papildu slogi, mēs varam sagaidīt bezdarba pieaugumu, turpmāku nozares lejupslīdi un tai sekojošu akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu un uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājumu valsts budžetā," viņa uzskata.
Savukārt Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzsvēra, ka, uzliekot vēl papildu slogu nozarei, prognozējama mazo alus darītavu darbības pārtraukšana. "Tieši mazo alus darītavu darbība nodrošina darba vietas Latvijas reģionos, tomēr finansiālā situācija mazajām alus darītavām ir kļuvusi kritiska un ir reāli apdraudēta to turpmāka pastāvēšana," viņš sacīja.
"Uzskatām, ka papildu līdzekļus valsts budžetā var iegūt, kāpinot ekonomisko aktivitāti valstī ar mērķi palielināt nodokļu ieņēmumus, stiprinot uzņēmumu eksportspēju un pašmāju ražotāju produktu un pakalpojumu patēriņu," norāda Latvijas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāju nevalstiskās organizācijas.
Organizācijas atgādina, ka alus un bezalkoholisko dzērienu nozare gadā valsts budžetā nodrošina vairāk nekā 30 miljonu latu nodokļu ieņēmumus.
No 2009.gada 1.februāra par 11,5% pieauga akcīzes nodoklis alum - par 100 litriem akcīzes nodoklis alum par katru absolūtā spirta tilpuma procentu no 1,3 latiem pieauga līdz 1,45 latiem. Vēl palielinājās akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 100 litriem no diviem latiem līdz četriem latiem. Gatavojot jaunus grozījumus šā gada budžetā, akcīzes nodoklis alkoholam tiek minēts kā viens no nodokļiem, kuru varētu celt atkārtoti.
Latvijas alus darītāju savienība pārstāv mazās alus darītavas - "Piebalgas alus", "Agrofirma "Tērvete"", "Zaksi" ("Užavas alus"), "Alus nams" ("Brālis"), "Bauskas alus", "Lido" ("Lido" alus darītava), "Gulbenes alus", "Krāslavas alus", "Abula" (Brenguļu alus) un "Brūveris".
Latvijas alus darītāju asociācijā ietilpst "Aldaris", "Cēsu alus", "Cido grupa", Lāčplēša alus darītava, "Lodinga uzņēmums".
Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā ietilpst "Cido grupa", "Gutta", Latvijas zaļais punkts, "Tetrapak", "Aldaris", "Cēsu alus" un "Coca-Cola HBC Latvia".