SEB rīcības dēļ bronzas pusfabrikātu ražotājs "KMM Metāls" aicina cīnīties pret bankām

"Tas ir nepatīkams pārsteigums, it īpaši tāpēc, ka ar _SEB banku_ piecus gadus esam veiksmīgi strādājuši un līdz šim neesam kavējuši bankas noteiktos maksājumus," skaidrojis uzņēmuma līdzīpašnieks un Jūrmalas uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis. Liels trieciens uzņēmumam bijis, kad 2008.gadā bija atlikušas tikai sešas darba dienas, bet banka pieprasījusi atmaksāt kredītlīniju līdz gada nogalei, kaut arī bijusi mutiska vienošanās, ka termiņš tiks pagarināts.Banka negaidīti uzstādījusi ultimātu uzņēmuma īpašniekiem - sniegt papildu ķīlas vai dot savas privātās garantijas, stāstījis M.Dzenītis. Īpašniekiem piederošā manta - uzņēmums, ražošanas līdzekļi, nekustamais īpašums - jau ieķīlāta bankā. Norādot, ka "faktiski mums tiek izgrieztas rokas un tiek mēģināts iznīcināt eksportspējīgu un Eiropā savu vietu iekarojušu ražotāju", viņš pieļauj iespēju, ka tas tiek darīts, lai kādam līdzīgam uzņēmumam atbrīvotu vietu rūkošajā tirgū.Uzņēmējs ir sašutis, ka "banka apzināti ir gatava ciest zaudējumus un iznīcināt strādājošu uzņēmumu".  Viņš aicina valdību nākt talkā, nepieļaujot šādu bankas rīcību. M.Dzenītis kopā ar citiem _KMM Metāls_ līdzīpašniekiem uzrakstījuši iesniegumu gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam, Latvijas Bankas prezidentam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai ar konkrētās situācijas aprakstu un lūgumu rīkoties, lai novērstu "asiņu nolaišanu uzņēmumiem". Amatpersonas tiek aicinātas liegt komercbankām pasliktināt uzņēmumu finansiālo situāciju, mainot procentu likmes esošiem kredītiem, pie kredītu pārslēgšanas samazināt ķīlu vērtības, kas agrāk akceptētas no bankas puses, pieprasīt klientiem papildu nodrošinājumus un privātās garantijas jau esošiem kredītiem."Ja jau visās vietās runā par atbalstu eksportspējīgu produktu ražotājiem, tad šis ir pēdējais brīdis Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmuma daļu novirzīt tieši šim sektoram, nevis dot naudu bankām to caurumu lāpīšanai, kas nezin kāpēc ir noliktas prioritārā pozīcijā pret citiem uzņēmumiem," teicis uzņēmējs.Ja valsts nevar ierobežot banku rīcību, tad, pēc M.Dzenīša domām, atliek ieskatīties kredītlīgumā, kurā ir punkts par _force majoure_ - nepārvaramas varas apstākļiem, kuru laikā attiecīgie līgumi pieļauj to darbības apturēšanu. Kā uzskata uzņēmējs, pasaules finanšu krīze, straujas un iepriekš neparedzamas Latvijas nodokļu sistēmas pārmaiņas, preču un pakalpojumu noieta samazinājums ir faktori, kas nav atkarīgi no uzņēmējiem un ir uzskatāmi par _force majeure _apstākļiem.Viņš aicina kredītņēmējus uz aktīvu rīcību un nebaidīties paziņot bankai par _force majeure_ apstākļu iestāšanos._SEB bankas_ Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa konkrēto gadījumu nav komentējusi, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu, saskaņā ar kuru informācija par bankas klientiem un viņu veiktajiem darījumiem ir konfidenciāla. Viņa norādījusi, ka _SEB banka_ ir gatava sadarboties un svarīgi, lai klients ir gatavs sadarboties. "Ja uzņēmums vai privātpersona apzinās, ka varētu būt finansiālas grūtības, vienmēr esam uzsvēruši, ka arī šādos brīžos ir nevis jāslēpjas no problēmas, cerot, ka tā atrisināsies pati par sevi, bet gan jāvēršas bankā, kur kopā ar bankas ekspertiem noteikti tiks meklēti risinājumi, kas apmierinātu abas puses," teikusi bankas pārstāve.Jautāta, vai uzņēmumi varētu izmantot _force majeure_, lai pārtrauktu pildīt saistības pret bankām, S.Purviņa paudusi viedokli, ka situāciju Latvijā un pasaulē nevar uzskatīt par _force majeure_, kas attaisnotu uzņēmumu finansiālo saistību pildīšanas pārtraukšanu un vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistībām pret bankām.