Valdībai par emisijas kvotu sadali būs jālemj, jo iepriekš apstiprinātais plāns emisijas kvotu sadalei paredzēja nākamos gados vidēji 7,7 miljonus tonnu gadā, bet Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu Latvijai piešķirt emisijas kvotas tikai 3,43 miljonus tonnu.
Vides ministrija (VM), kas izstrādājusi koncepciju, norāda, ka valdība 31.jūlijā nolēma apstrīdēt Eiropas Kopienu tiesā piešķirtās kvotas apjomu, bet sāktā tiesvedība neaptur EK lēmumu par valstij piešķirto kvotu apjomu, tādēļ Latvijai jāveic grozījumi emisijas kvotu plāna sadalē.
VM norāda, ka emisijas kvotu plāna grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2008.gada 28.februārim, kad operatoru kontos ieskaitāmas emisiju kvotas par 2008.gadu.
VM emisijas kvotu sadalei piedāvā četrus variantus, no kuriem valdībai būs jāizvēlas viens.
Pirmais emisijas kvotu sadales variants paredz gan rūpniecībai, gan enerģētikai piemērot emisiju samazinājumu par 5%.
Otrajā variantā paredzēts dot priekšrocību rūpniecības attīstībai. Tas noteic par 6% palielināt rūpniecības emisiju apjomu. Ņemot vērā emisijas kvotu pieaugumu rūpniecībā, enerģētikas nozarei piešķiramo emisiju apjomu plānots samazināt par 10%.
Savukārt trešais emisijas kvotu sadalījuma variants balstās uz principu, ka esošām un jaunām iekārtām jāuzņemas vienāds emisiju samazinājums. Ministrija norāda, ka gan esošajām rūpniecības iekārtām, gan jaunajām iekārtām plānots piemērot emisiju samazinājumu par 31%.
Arī ceturtais variants balstīts uz principu par vienmērīga emisiju samazinājuma sadali starp jaunajām un esošajām iekārtām, tajā pašā laikā piemērojot dažādus emisiju samazinājumus enerģētikas un rūpniecības iekārtām. Tādejādi esošām un jaunajām rūpniecības nozares iekārtām emisiju samazinājums tiek plānots par 15,7%, līdz ar to ietekmējot emisiju samazinājumu energoapgādes iekārtu grupā, to koriģējot līdz 40,5%. Jaunām iekārtām tiek piemēroti tādi paši emisiju samazinājumi kā esošām iekārtām - energoapgādes uzņēmumam tiek piešķirts 40,5% samazinājums un rūpniecības uzņēmumiem par 15,7% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma.
VM vēsta, ka neatkarīgi no atbalstītā rīcības varianta, būs jāsagatavo grozījumi emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam.
Ministrija klāsta, ka jebkuram no scenārijiem nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, bet visiem sadales scenārijiem paredzama ietekme uz inflāciju, tai svārstoties 0,10-0,21% apjomā pie dažādiem emisijas kvotu sadales scenārijiem.
Tāpat emisijas kvotu deficīts rūpniecības nozarēm rada apdraudējumu saglabāt ražošanas apjomu līdzšinējā apjomā, tādējādi negatīvi ietekmējot nodokļu ieņēmumus, eksporta apjomus, nodarbinātību.
VM atzīst, ka emisijas kvotu samazinājums atstāj arī negatīvu ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifiem. "Turklāt pie līdzīgiem nosacījumiem tā ir lielāka nekā ietekme uz elektroenerģijas gala tarifiem, kas izskaidrojams ar augstāku kurināmā un tātad arī emisijas kvotu izmaksu īpatsvaru enerģijas izmaksu struktūrā. Tādēļ papildu izdevumu slogu trūkstošo emisijas kvotu pirkšanai visbūtiskāk izjutīs siltumenerģijas lietotāji, kas galvenokārt ir mājsaimniecības. Centralizētās siltumapgādes sistēmu piegādātās siltumenerģijas sadārdzinājuma otrs negatīvs aspekts ir lietotāju stimulācija izvēlēties lokālu siltumapgādi, jo siltumavotiem ar jaudu līdz 20 megavatu nav obligāti jāiesaistās emisijas kvotu sadalē un tātad arī jāizdod papildu izdevumi emisijas kvotu deficīta segšanai. Lietotāju rīcība, izvēloties lokālu siltumapgādi, faktiski būs pretēja gan enerģētikas politikai, kas vērsta uz siltumslodžu maksimālu izmantošanu koģenerācijas procesā, gan arī vides aizsardzības principiem, jo siltumapgādes decentralizācija gaisa piesārņojuma jomā izpaužas ar jaunu nelielā augstumā izvietotu mazas jaudas emisijas avotu skaita pieaugumu," stāsta VM.
Tāpat speciālisti atzīst, ka Latvijā ražotais cements var zaudēt konkurētspēju. "Pie šādas ietekmes transporta izmaksas cementa importam no reģiona valstīm kļūst mazākas nekā nepieciešamo emisijas kvotu iepirkšanas izmaksas, un kļūst izdevīgāk cementu importēt nekā ražot Latvijā. Turklāt jaunās cementa ražotnes jauda ļautu vismaz trešo daļu saražotā cementa eksportēt. Eksporta konkurētspēja zūd jau pie 4% ietekmes uz produkcijas cenu. Plānotais eksporta apjoms 2008.-2012. gadā ir 2,3 miljoni tonnu cementa jeb 190 miljoni eiro pie pašreizējās cementa cenas," norāda ministrija.
Cementa ražotāja "Cemex" pārstāvis Pēteris Viņķelis aģentūrai BNS pastāstīja, ka uzņēmumam īsti nepatīk neviens no emisijas kvotu sadales variantiem, taču ja jāizvēlas no esošajiem četriem variantiem, tad vislabākais būtu ceturtais variants.
Viņķelis norādīja, ka ceturtajā variantā piedāvāta kvotu sadale vismaz daļēji nodrošinātu rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu, kas nepieciešams Latvijas rūpniecības attīstībai, nevis iznīcināšanai.
Viņš arī teica, ka "Cemex" šovasar sāka būvēt jaunu cementa rūpnīcu, kurā ražos iespējami ekoloģiski tīrāku un kvalitatīvāku cementu. Līdz ar to ar lielākām emisiju kvotām būtu jāļauj attīstīties cementa ražošanai.
Savukārt Latvijas energoapgādes uzņēmuma "Latvenergo" Komunikācijas un mārketinga departamenta Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis aģentūrai BNS norādīja, ka "Latvenergo" speciālistiem nav pieejams oficiāls dokuments, kas "runātu" par konkrētiem kvotu sadales scenāriju variantiem.
Siksnis vērsa uzmanību, ka jebkurā gadījumā visiem kvotu scenārijiem jābūt pieejamiem sabiedriskajā apspriešanā.
Viņš piebilda, ka vasarā "Latvenergo" Ekonomikas un Vides ministrijai iesniedza aprēķinus un datus par to, cik lielam CO2 kvotu apjomam būtu jānonāk uzņēmuma rīcībā.
Minimālais nepieciešamais CO2 emisijas kvotu daudzums "Latvenergo" termoelektrostaciju (Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2) darbības nodrošināšanai ir 1 924 498 kvotas gadā (Rīgas TEC-1 - 444 782 kvotas gadā, Rīgas TEC-2 esošai daļai un jaunajam energoblokam - 1 479 716 kvotu gadā). Savukārt gadījumā, ja emisijas kvotas tiek piešķirtas samazinātā apjomā, "Latvenergo" uzskata, ka ir apdraudēta Latvijas valsts elektroapgāde, kas sekmēs elektroenerģijas cenas kāpumu, informēja Siksnis
"Latvenergo" prognozējamā emisijas kvotas cena ir robežās no 15-50 eiro (10,5-35,1 latam), kā dēļ elektroenerģijas cena var pieaugt par 5,4-18 eiro (3,8-12,7 latiem) par megavatstundu, ja kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze.
"Latvenergo" uzskata, ka šādos izkropļota tirgus apstākļos Latvijai nebūs iespējas saņemt elektroenerģiju par ekonomiski pieņemamu pamatotu cenu, kas kopumā būtiski ietekmēs tautsaimniecības nozares, valsts konkurētspēju un attīstību, dzīves līmeni.
2005.-2007.gadā Latvijas energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi gaisā drīkstēja novadīt 13,7 miljonus tonnu ogļskābās gāzes, bet, uzlabojot energoefektivitāti un samazinot izmešu daudzumu, atlikušās kvotas varēja pārdot ES tirgū.
Emisijas kvotu tirdzniecība Eiropas Savienībā sākās 2005.gadā, bet pasaulē Kioto protokola ietvaros tā sāksies 2008.gadā.
Pasaules dabas fonda eksperti aplēsuši - lai novērstu planētas sasilšanas turpināšanos, rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2050.gadam ogļskābās gāzes izplūde atmosfērā jāsamazina par 80%, bet citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija - par 50%.
Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes rodas, sadedzinot naftu, gāzi un ogles.