Zemnieki nemierā, ka juridiskām personām nodoklis no subsīdijām nebūs jāmaksā, bet fiziskām - būs

Savukārt likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tas ir paredzēts. Pēc A.Biruma teiktā, daļa Z/S ir UIN maksātāji, bet vairums ir IIN maksātāji un saimniecisko darbību veic kā fiziskas personas. "Kā kura zemnieku saimniecība kvalificējas, šķiet, mēra atkarībā no katras saimniecības lieluma, apgrozījuma," starpību, kura Z/S ir IIN un kura – UIN maksātāja skaidroja ministrijas pārstāvis. No zemnieku sanāksmē teiktā noprotams, ka vairums lauksaimnieku ir IIN maksātāji. Tas nozīmē, ka mazas un vidējas saimniecības nostādītas nevienlīdzīgā situācijā ar lielākām, uzskata LOSP."Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā," neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: "Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis." Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.Zemnieki pauda neapmierinātību arī par to, ka vispār ar šo gadu būs jāmaksā ienākuma nodoklis no saņemtajām subsīdijām. D.Robežniece gan iebilda, norādot, ka šāds nodoklis ir arī Vācijā un Dānijā, par to diskutējot arī Eiropas Komisijas līmenī. "Svarīgi, ar kādu nodokli tiek aplikti kaimiņi, lai būtu konkurētspējīgi," sašutumu neslēpa dārzeņu audzētājs Jānis Bērziņš.Lai iegūtu skaidru priekšstatu par situāciju un plāniem attiecībā uz ienākumu nodokļa politiku kaimiņvalstīs, FM solīja noskaidrot un sniegt plašāku informāciju. Zemnieki ir pārliecināti, ka tuvākajās kaimiņvalstīs kā Igaunijā, Lietuvā un Polijā, ar kuru lauksaimniekiem mūsu zemniekiem konkurence ir visasākā, šāda nodokļa neesot. ZM pārstāve zināja teikt, ka Lietuvā par šo tēmu šobrīd diskutējot.Zemnieki bija nemierā arī ar nodokļa slogu fiziskām personām un juridiskām. Pirmajiem nodokļa likme ir 26%, bet otriem – mazāka. D.Robežniece skaidroja, ka juridiskām personām likme ir 15%, bet, ja tās izņem dividendes, tad nodokļa slogs sanāk 23,5%. "Tā tas nebija iecerēts, bet rezultāts ir tāds, kāds ir. Tā nav ierēdņu paviršība. Tas likums pieņemts augstākajā politiskajā līmenī," tā D.Robežniece.FM gan nevarēja atbildēt uz lauksaimnieku jautājumu, vai arī ES investīciju nauda tiks aplikta ar ienākuma nodokli. "Kā būs, ja zemnieks ņem kredītu bankā, realizē projektu, pēc tam saņem ES atbalstu – vai arī šo investīciju naudu apliks ar nodokli," neziņā bija J.Bērziņš. Par to atbildīgā ministrija solīja zemniekiem sniegt rakstisku atbildi.