Zemniekiem līdzekļu vajadzētu pietikt līdz pavasara sējai

Īstermiņa caurumu aizlāpīšanai zemnieki otrdien saņēma valdības atbalstu piešķirt papildus 27 miljonus latu, solījumus izmaksāt tiešmaksājumus 22 miljonus jau aprīļa pirmajā pusē, bet desertā — zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) demisiju. Ar pirmajiem diviem vajadzētu pietikt jaunajai sējas sezonai.

Trešais no otrdien panāktā vieš cerību uz ilgtermiņā veiksmīgāku lauksaimniecības politiku. Paredzēts, ka šie 27 miljoni latu, kas sasniegs gan zemniekus, gan pārstrādātājus kredītgarantiju veidā un būs paredzēti apgrozāmo līdzekļu iegūšanai, noturēs piena nozari biznesā vismaz šajā pavasarī. Tālākais scenārijs ir atkarīgs no piena tirgus attīstības — no tā, vai lielajiem Latvijas piena pārstrādātājiem sakustēsies piena produktu noiets eksporta tirgos un vai izdosies atkarot vietējo veikalu plauktus, no kuriem pēdējos gados vietējo ražojumu arvien izteiktāk izspiež imports, Dienu informēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs. Tas noteiks, vai izteikti zemā piena iepirkuma cena Latvijā augs. U.Krievārs minēja, ka, neskatoties uz atbalstu, šajā pavasarī daudzas saimniecības izies no biznesa, jo "tādu piena cenas kritumu, kāds bijis pēdējos divos mēnešos, pasaule pieredz pirmoreiz". Eksperti gan uzsver — tagad, kad ugunsgrēks ir nodzēsts, jāķeras pie svarīga ilgtermiņa projekta, proti, nopietnas nozares pārstrukturēšanas, padarot lauksaimniecību konkurētspējīgāku. Ugunsgrēka dzēšana, problēmu paslaucīšana zem paklāja — šādi apzīmējumi otrdienas valdības sēdē izskanēja arī no valdības locekļu puses, raksturojot ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniecības sektoram. Lai gan šoreiz asaras izpalika, diskusijas tomēr bija karstas un ceļš uz zemnieku prasību izpildi nebija vienkāršs. "Izrādās, mūsu saimniekošanas shēma ir nepareizi uzbūvēta. Vai pie tā ir vainīgs zemkopības ministrs? Lielā mērā — jā, vadot nozari gandrīz septiņus gadus," sēdes laikā teica premjers. Tā arī līdz šim bija pēdējā M.Rozes Ministru kabineta sēde, par demisiju viņš oficiāli paziņoja vakarpusē. Tikmēr lauksaimnieki ar daļēji apmierinātām prasībām un zārkā noliktām govs galvām pie Ministru kabineta līksmoja par panākto. Neskaitot 27 miljonus latu, kas nozarei piešķirti papildus, zemnieki var rēķināties ar avansā izmaksātām subsīdijām. Tie 22 miljoni latu, kuri pēc grafika būtu jāizmaksā līdz jūnija beigām, lauksaimnieku kontos nonāks jau līdz 10.aprīlim, tādējādi padarot naudu pieejamu kritiskajā brīdī — sējas laikā. Tāpat avansā — jau no maija — paredzēts izmaksāt 13 miljonus latu piena kvotas tiešmaksājumos, kas pēc grafika tiktu izmaksāti tikai šīgada beigās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

VIEDOKĻI

Vai ar piešķirto naudu būs gana?

Uldis Osis, ekonomists

Palīdzības līdzekļu piešķiršana ir nepieciešama. Taču tas neatrisinās lauksaimnieku problēmas, ja nu atliks tās uz kādu laiku. Jāpanāk, ka šī nozare kļūst konkurētspējīga ja ne Eiropas, tad vismaz tuvākā apkārtējā reģiona robežās, arī ārpus ES. Redzu vairākas iespējas. Īstermiņā var palīdzēt lata kursa pazemināšana, jo tas ir pārvērtēts, bremzē eksportu un piešķir priekšrocības ārvalstu pārtikas produktiem. Vidējā termiņā — sarunas ar Eiropas Komisiju par taisnīgāku ES lauksaimniecībai paredzēto budžeta līdzekļu sadali (platību maksājumi u.c.). Ilgtermiņā — jāveicina zemnieku saimniecību integrācija daudznozaru kooperatīvos. Pati galvenā lauksaimniecības problēma, manuprāt, ir tās atpalikušajā, neefektīvajā un tādējādi konkurētnespējīgajā organizatoriskajā struktūrā. Tā raksturojas ar zemnieku saimniecību sadrumstalotību, zemo efektivitāti. Tikai neliels skaits lielāko zemnieku saimniecību mēģina veidot diversificētu daudznozaru lauku industriju.

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece

Šis ir īstermiņa risinājums, lai saglabātu piena nozari tuvāko divu trīs mēnešu laikā. Tāds arī būs rezultāts — tas palīdzēs lauksaimniekiem iegūt līdzekļus, lai sagatavotu lopbarību maijā un aprīlī, glābjot tos no bankrota. Pēc mēneša Zemkopības ministrija Ministru kabinetā ziņos par situāciju piena tirgū, lai saprastu, kā šie ārkārtas pasākumi strādā. Taču svarīgi ir domāt arī par ilgtermiņa risinājumiem — piemēram, sākt rīkoties, lai mainītu situāciju, ka Latvijā ir viena no zemākajām piena iepirkuma cenām Eiropā, bet piens veikalu plauktos ir viens no Eiropā dārgākajiem. Jādomā arī par vietējo piena produktu patēriņa veicināšanu Latvijā.