Cilinskis pastāstījis, ka šo un citus jautājumus varētu vērtēt padome no vadošajiem Zinātņu akadēmijas un augstskolu ekonomistiem, kuru viņš plāno izveidot, ja kļūs par ekonomikas ministru. "Līdz šim vadošie ekonomisti kritizēja jau pieņemtos ministrijas lēmumus. Bet intelektuālais potenciāls ir jāizmanto pirms, nevis pēc lēmumu pieņemšanas. Ja būs padome, tad varēs konsultēties arī par patēriņu kredīta nodokli un citiem jautājumiem, kuri jāizvērtē dziļāk," viņš sacījis.
Ministra amata kandidātš atzinis, ka arī valstij ir jāierobežo savi tēriņi un investīcijas. "Vispirms jāizvērtē kopīgā investīciju projektu liste, jāizveido to prioritātes. Bet ir skaidrs, ka valsts finansētie būvniecības projekti, it īpaši tie, kas nav saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir jāierobežo. Iespējams, ka šajā inflācijas situācijā ir jāpadomā, vai nevajadzētu kādu daļu no Eiropas naudas novirzīt uz citiem sektoriem, kas nav saistīti ar būvniecību. Nevajadzētu aizmirst, ka tieši būvniecība un iekšējais patēriņš vislielākā mērā nosaka iekšzemes kopprodukta, kā arī inflācijas pieaugumu," sacījis Cilinskis.
Pēc viņa teiktā, ir jādomā arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, ja peļņa tiek ieguldīta ražošanā. Ja uzņēmumi investē peļņu jaunās tehnoloģijās, nodokli varētu atlaist un tādējādi veicināt investīcijas tehnoloģijās un ražošanā.
"Tēvzemiešu uzstādījums ir, ka inflācijas apstākļos ir jāpanāk formāls nolīgums starp uzņēmējiem, arodbiedrībām un valsti. Ja valsts tikai strauji ierobežo algas savā sektorā un uzņēmēji ar to nerēķinās un neko nedara, valsts sektors var ciest būtiskus zaudējumus. Ja vēlamies ciešāk sajozt jostas, tad jācenšas to darīt visos sektoros," laikrakstam norādījis Cilinskis.
Viņš atzinis, ka algas nedrīkst iesaldēt primitīvi. "Daudzi speciālisti strādā ar Eiropas Savienības fondiem un saņem pietiekami labu algu, jo šiem speciālistiem ir jābūt ļoti izglītotiem - jāzina svešvalodas, ekonomika, Eiropas tiesības .3 Vides ministrijā šo speciālistu vidū ir desmit vakances. Ja viņiem nemaksāsim pieklājīgu algu, zaudēsim vēl vairāk. Vai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektori, kuri saņem ap 500 latiem un kuru vidū ir daudz vakanču. Ja iesaldēsim šo algu un nolikvidēsim brīvās štata vietas, rezultāts būs negatīvs, jo valsts pietiekami neiekasēs nodokļus. Tās ir jomas, kurās mēs nevaram atļauties taupīt. Gluži otrādi - iespējams, ka šīs algas ir jāceļ, neskatoties uz inflāciju," sacījis ekonomikas ministra amata kandidāts.
Viņš norādījis, ka pastāv dažādas taupības iespējas - ne tikai ierobežojot ierēdņu skaitu, bet arī ministriju daudzumu. "Kāpēc, piemēram, E - lietu ministrija nevarētu atrasties kā atsevišķa struktūra Satiksmes ministrijas paspārnē? Īsti nav attaisnojusies arī Sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pastāvēšana. Vai daļu no tās funkcijām nevarētu nodot Tieslietu ministrijai?" jautājis Cilinskis.
Viņš arī paudis viedokli, ka Latvijā daudz nopietnāk būtu jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem un, iespējams, jāpārskata soda sankcijas par nodokļu nemaksāšanu.
Jau vēstīts, ka līdzšinējais ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) pirmdien Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (Tautas partija) ģimenes apstākļu dēļ iesniedza atlūgumu. Par vēlmi aiziet Strods premjeru informēja jau iepriekš. Kalvītis sacījis, ka Stroda atlūgumu pieņems. Taču pagaidām izteikumos par Cilinski ir atturīgs.